'Maskavas nams' vairs nepieder Krievijai; izmantojumam gaida priekšlikumus

Par "Maskavas nama" nonākšanu valsts īpašumā balsoja 70 deputāti, bet "pret" balsoja 11 no frakcijas "Stabilitātei!" un pie frakcijām nepiederoša deputāte Glorija Grevcova.

Parlaments galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas paredz "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Šāds lēmums pieņemts, lai garantētu Latvijas drošību, tostarp nepieļautu un savlaicīgi novērstu demokrātiskas valsts apdraudējumu. Likuma projektu izstrādāja Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Likuma anotācijā tā autori atsaucas uz Krievijas sākto karu Ukrainā, kā arī Saeimā pieņemto lēmumu, ka Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu un ka Krievijas pret civiliedzīvotājiem veiktā vardarbība, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, ir terorisms, un Saeima Krievijas ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti.

"Maskavas nama" īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Šī nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020. gada 10. marta – ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi.

Likuma anotācijā arī skaidrots, ka Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs – Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022. gada 25. februārī iekļauti starptautiskos sankciju sarakstos.

Drošības komisija atsaucas uz publiski pieejamo informāciju, kas liecina, ka Krievijā bāzētais juridiskais nodibinājums Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs atrodas Maskavas pilsētas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, kas savukārt atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā.

"Līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka šī departamenta darbību faktiski kontrolē Maskavas pilsētas mērs Sobjaņins. Arī saskaņā ar Latvijas Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko kontrolētāju uzskatāms Sobjaņins," norāda komisija.

Nacionālās drošības komisija arī informē, ka Valsts drošības dienesta iegūtā un apkopotā informācija apliecina, ka "Maskavas nams" jau kopš dibināšanas ir darbojies kā Krievijas atbalsta punkts dažādām Krievijas īstenotām un pret Latvijas interesēm vērstām ietekmes aktivitātēm.

Pirmkārt, Maskavas nams bijusi galvenā vieta Latvijā Krievijas "tautiešu" politikas un vēsturiskās atmiņas pasākumu rīkošanai un to aktivitāšu atbalstīšanai. Otrkārt, "Maskavas nams" nodrošinājis infrastruktūru (telpu izīrēšanu) un nepieciešamo administratīvo atbalstu personām un organizācijām, kas īsteno, līdzdarbojas vai citādi atbalsta Krievijas ietekmes pasākumus pret Latviju. Treškārt, fiksēts, ka "Maskavas nama" sociālo mediju konti pārpublicējuši Krievijas vēstniecības informāciju starp saviem sekotājiem. Šādas darbības ir pielīdzināmas informatīva (tostarp propagandas) atbalsta sniegšanai Krievijai.

"Visbeidzot, kopš Krievijas pilna mēroga uzsāktās militārās agresijas Ukrainā pagājušā gada februārī Krievijas ārpolitikas prioritātes nepārprotami tikušas pakārtotas tās militārajiem mērķiem. Krievijas varas institūciju darbība "tautiešu" politikas un informatīvās ietekmes jomā kļuvusi nesaraujami saistīta ar iespējami labvēlīgāku apstākļu radīšanu Krievijas īstenotajai militārajai agresijai un kara noziegumu attaisnošanai," pauž Saeimas komisija.

Iepriekš izklāstītie apsvērumi komisijai ļauj secināt, ka "Maskavas nama" ilglaicīgi izvērstās aktivitātes ir acīmredzami vērstas pret Latvijas valstiskumu un demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanu, kā arī Latvijas pilsoniskās sabiedrības, kurai ir vienota izpratne par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti, stiprināšanu.

Tāpat likuma anotācija norādīts, ka pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022. gada 24. februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.

"Tā kā "Maskavas namā" ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu," norāda komisija.

Komisija uzskata, ka hibrīdkara apstākļos, kad ir jo īpaši nepieciešams mazināt apdraudējumu nacionālajai drošībai, nodrošināma "Maskavas nama" darbības izbeigšana. Vērtējot atbilstošāko valsts rīcību apdraudējuma novēršanai, secināts, ka pieejamības liegšana "Maskavas namam" ir vienīgais risinājums, kas var sasniegt šo mērķi atbilstošā kvalitātē.

Ar izstrādāto likumu plānots nodrošināt, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā Maskavas namā notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts Maskavas nams kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Likums noteic, ka nekustamais īpašums "Maskavas nams" ir Latvijas valsts īpašums. Tā kā valstij SM personā pieder zemesgabals, uz kuras atrodas nams, īpašuma tiesības nostiprināmas uz valsts vārda ministrijas personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu tiks izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka.

Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu.