Rēzekne vēlas aizņemties piecus miljonus; deputāti kritizē domes iespējamo kaitniecību

Parlamenta preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka trešdien, 10. janvārī, notika Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības un Publisko izdevumu un revīzijas komisiju kopsēde. Tajā deputāti pauda bažas, ka Rēzeknes pašvaldības novešana līdz bankrotam varētu būt apzināta kaitnieciska rīcība.

Komisijas aicināja Tieslietu ministriju (TM) trīs mēnešu laikā pārskatīt likumus, izvērtējot iespēju noteikt kriminālatbildību arī pašvaldību amatpersonām par vietvaras novešanu līdz maksātnespējai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzskata, ka atbildība par pašvaldības ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai likumos būtu paredzama gan pašvaldību deputātiem, gan ierēdņiem. Viņš norādīja, ka pašlaik ir paredzēta atbildība par uzņēmumu ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai, kamēr pašvaldībā šādas atbildības neesot.

Vērtējot neapskaužamo pašvaldības situāciju, Burovs arī atzīmēja, ka tajā pietrūkst valstiskuma, kas ietver arī saimnieciskumu.

Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Viktorija Baire (JV) piebilda, ka likumos ir svarīgi noteikt, ka arī vēlētas amatpersonas var saukt pie atbildības, pretējā gadījumā patlaban izveidojusies situācija ar pašvaldības visatļautību un nesodāmības sajūtu.

Ņemot vērā Valsts kontroles negatīvo atzinumu saistībā ar kritisko finanšu situāciju Rēzeknē, pašvaldībai līdz 28. februārim komisijai jāziņo par pieņemto šā gada budžetu.

Komisijas trešdien, spriežot par finanšu situāciju Rēzeknē un turpmākajiem risinājumiem, pieņēma vēl virkni lēmumu, tostarp nolēma aicināt Valsts kontroli nosūtīt revīzijas rezultātus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Ģenerālprokuratūrai, kā arī KNAB sniegt informāciju deputātiem par progresu pārbaudē par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.

Tāpat deputāti rosināja Finanšu ministrijai (FM), sākot finanšu stabilizācijas procesu Rēzeknes pašvaldībā, izskatīt iespēju piesaistīt starptautisku auditorkompāniju šī procesa kontrolei. Tas būtu darāms, ja pēc 22. janvāra Rēzeknes dome nebūs sagatavojusi sabalansētu šī gada budžeta projektu.

FM pārstāvji sēdē sacīja, ka būs jālemj par aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai – tas šajā situācijā esot neizbēgami. Savukārt Rēzeknes pašvaldības pārstāvji informēja, ka plānotais aizdevuma apjoms ir pieci miljoni eiro, ko pašvaldība varētu segt aptuveni 20 gadu laikā. FM piekrita, ka aizdevuma atdošanas termiņš būs ilgs. Pēc ministrijas aplēsēm tie būtu 15 gadi.

Tāpat deputāti aicināja Valsts kontroli turpināt uzsākto darbu, tostarp arī vērtēt Rēzeknes pašvaldības darbu tās kapitālsabiedrību uzraudzībā. Komisijas Rēzeknes finanšu situācijai turpinās sekot līdzi.

"Delfi" jau vēstīja, ka Rēzeknes pilsētas budžetā 2023. gadā pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Finanšu ministrija (FM) vērsās Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Situāciju ar Rēzeknes tēriņiem vērtēja arī Valsts kontrole, kas decembrī informēja, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, tādējādi revidenti to vērtē negatīvi, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību, kā arī budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

Uz Rēzekni devās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš pēc tikšanās ar domes pārstāvjiem informēja, ka Finanšu ministrija vienojusies ar Rēzeknes pilsētas domi, ka pašvaldība līdz 2024. gada 22. janvārim sagatavos budžeta projektu, kas dotu pamatojumu FM vērsties valdībā ar priekšlikumu, kā risināt finanšu situāciju pašvaldībā.

Ministrija rēķinājusi, ka Rēzeknes budžetā būs 14,6% deficīts, bet konstatēts, ka pie potenciālajiem 48,9 miljonu eiro ieņēmumiem un 59,7 miljonu eiro izdevumiem, deficīts būs ap 10 miljoniem eiro jeb 20%.