Pret partnerību parakstījušies 2,28% balsstiesīgo – CVK publicē gala datus

Komisija šos datus oficiāli apstiprinājusi ceturtdien, 11. janvārī, notikušajā sēdē.

Pamatojoties uz parakstu vākšanas rezultātiem, apturētais likums "Grozījumi Notariāta likumā" tautas nobalsošanai nav nododams.

Lai būtu jārīko referendums, kopumā būtu jāsavāc vismaz 154 241 paraksts.

Parakstu vākšana norisinājās no 2023. gada 7. decembra un līdz 2024. gada 5. janvārim, un tā saistīta ar 34 Saeimas deputātu parakstītu vēršanos pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, pieprasot apturēt Saeimā pieņemto Notariāta likuma grozījumu publicēšanu uz diviem mēnešiem un nodot tos tautas nobalsošanai.

Likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka, ka šādā gadījumā desmit dienu laikā no iniciatīvas iesniegšanas brīža Valsts prezidentam jāinformē CVK par likuma apturēšanu. No brīža, kad Valsts prezidents ir informējis par likuma apturēšanu, CVK divu mēnešu laikā nodrošina parakstu vākšanu, kas ietver gan organizatoriskos procesus, gan pašu parakstu vākšanu, kas notika 30 dienu.

Pērn 13. novembrī iznāca "Latvijas Vēstneša" papildu laidiens ar Valsts prezidenta paziņojumu par likuma "Grozījumi Notariāta likumā" publicēšanas apturēšanu.

Parakstu vākšana par likuma "Grozījumi Notariāta likumā" atcelšanu notika klātienē īpašās parakstu vākšanas vietās, kuras noteica katra pašvaldības dome savā teritorijā. Kopumā darbojās 312 parakstu vākšanas vietas, no kurām 277 Latvijā, bet 35 – ārvalstīs.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 9. janvārī lēma piešķirt 1,06 miljonus eiro decembrī un janvāra sākumā opozīcijas rosinātās parakstu vākšanas pret partnerības ieviešanu īstenošanai. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka demokrātija maksā dārgi, bet tā ir jānodrošina.

Savukārt opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) atzina: "Sabiedrībai iespēja izteikt viedokli bija, sabiedrība ir runājusi, demokrātiski tas ir fiksēts, tātad šie grozījumi stājas spēkā. (..) Šis jautājums, manuprāt, ir slēgts."

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 2023. gada 9. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā ieviesīs jaunu tiesību institūtu – partnerību.

Partnerības ieviešanai Saeima pieņēma grozījumus virknē likumu. Ar grozījumiem Notariāta likumā noteikts, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.

Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.

Partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas.

Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā noteikts, ka personām, kam ir partnerība ar pacientu, būs tiesības saņemt informāciju, ja pacients būs pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties. Tāpat partnerībā esošiem cilvēkiem būs tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai, ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no tās.

Ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikts, ka par radinieku likuma izpratnē uzskatāma arī persona, ar kuru ir partnerība. Tāpat šī persona būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Ar saistītajiem likumu grozījumiem noteikts, ka uz personām, kam ir partnerība, būs attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Likumā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība.

Grozījumi arī paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, būs tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.