Sajaucot adresātus, iepriekš pirmajā instancē par krāpšanu attaisnotais sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistam sācis sūtīt savu pakalpojumu piedāvājumu, par pieciem tūkstošiem eiro solot piesaistīt žurnālistus, ierēdņus un politiķus, lai, kā noprotams, pārmācītu Liepājas domi. Federa sarakstē piesauktie LTV raidījumam "de facto" viņa solījumus sauc par blefu un aicina uzņēmējus uz līdzīgu darboņu piedāvājumiem neuzķerties, svētdien, 14. janvārī, ziņo LTV raidījums "de facto".
Kā ziņo "de facto", janvāra sākumā LTV ziņu dienesta žurnālists Ģirts Zvirbulis saziņas lietotnē "Signal" saņēmis ziņu no sabiedrisko attiecību speciālista Federa. Īsti nepārliecinājies ar ko sarakstās, Feders sācis piedāvāt savus pakalpojumus. Savukārt žurnālists noreaģējis un saziņā ar "de facto" iesaistījies žurnālistiskā eksperimentā, kas ildzis divas stundas.
Feders sarakstē norādījis, ka pakalpojums nebūs bezmaksas, "vajag pagales gādāt ugunskuram". Prasījis piecas. Vēlāk sarakstē apstiprinājis, ka ar "piecām pagalēm" ir domāti pieci tūkstoši, jo lūdz atsūtīt rekvizītus kompānijai, kurai aizsūtīt rēķinu – 5000 eiro plus PVN. Rezultāts, ko par šādu summu solīja Feders, bija šāds: "1/ būs pamatīgs ļembasts medijos; 2/ pieslēdzu divus žurnālistus (jau vienojos) LETA un "Pietiek"; 3/ žurnālistu iesniegums visās iestādēs; 4/ lobisms un CFLA rīcība - uzsāks izmeklēšanu. Ja nebūsi apmierināts ar rezultātu, pusi naudas atskaitīšu atpakaļ."
Tēma, par ko Feders solījis Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) rīcību, bija Liepājas tramvaja Eiropas Savienības fondu projekts, ziņo raidījums.
Sarakstē Feders žurnālistam devis mājienus arī par citu iestāžu un politiķu iesaistīšanu: "CFLA gatava pēc publiska skandāla arī rīkoties. (..) Vari visas pagales šodien man sagādāt, un es salieku fronti. CFLA pateiks soļus. Kā secīgi – lai viss ir loģiski un efektīgi. (..) Runāju ministrijā finanšu – viņi arī gaida žurnālistu jautājumus un tad reaģēs. Tā kā – viss izdarāms. (..) Tikko mans avots saskaņoja CFLA – reaģēs un nav politiskas aizķeršanās. Sākam! Reirs arī pieslēgsies. Viņam dusma uz Apvienoto sarakstu."
Feders "klientam" arī uzsvēris, ka no viņa puses viss esot ļoti konfidenciāli, un to pašu prasījis pretī.
Divarpus stundas pēc sarakstes sākuma Feders sapratis, ka ir sarakstījies ar žurnālistu Ģirtu Zvirbuli. Visticamāk, patiesībā viņš savus pakalpojumus vēlējās sūtīt Liepājas uzņēmējam Gatim Zvirbulim no būvkompānijas "CTB", pieļauj "de facto".
Lai gan Liepājā "de facto" uzņēmēju Zvirbuli sastapt neizdevās, uzņēmums "CTB" vēlāk apstiprina, ka sākotnēji komunicējuši ar Federu, taču tālāku sadarbību ar viņu noliedz.
Raidījums ziņo, ka Feders no "CTB", kurai šobrīd ar Liepājas domi ir strīds par Kārļa Zāles laukuma bruģēšanas kvalitāti, bija saņēmis un tālāk aģentūrai LETA pārsūtījis bildes no Rīgas ielas Liepājā. Tur līdz pagājušā gada beigām bija jāpabeidz ES fondu projekts par tramvaja līnijas pārbūvi. Tomēr "de facto" pārliecinājās, ka, lai gan tramvajs kursē, remontdarbi acīmredzami nav pabeigti.
"de facto" sazvanīts, Feders apgalvojis, ka ar iecerēto klientu viņam līgumu noslēgt neizdevās, taču viņa paustais piedāvājums esot pilnīgi normāls: "Sarakstīties divas privātpersonas vai juridiskas personas var, kā viņas vēlas. Jautājums, vai tas ir ētiski, vai tas ir likumīgi. Tas ir likumīgi un tas ir ētiski."
Sarunā ar "de facto" Feders samelo, ka viņš nav sarakstījies ar CFLA direktora vietnieku Brenci par Liepājas tramvaja projektu. Tomēr to, ka Feders viņam ir rakstījis, apstiprina ne tikai LTV pārsūtītā sarakste, bet arī pats Brencis, norāda raidījums.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Vienotība") šonedēļ slimības dēļ nebija Saeimā, tomēr telefonsarunā ar "de facto" viņš apstiprinājis, ka, lai gan Federu pazīstot, vismaz kopš vasaras ar viņu neesot runājis vai citādi sazinājies. Arī Finanšu ministrijā (FM) noliedza, ka Feders ar kādu tur būtu runājis.
Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, kurš ir arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis, Federa solījumus klientam sauc par blefu. Informāciju medijiem var nosūtīt katrs, taču žurnālisti to izmanto tad, ja tā ir vērtīga, nevis tāpēc vien, ka to atnesis kāds sabiedrisko attiecību speciālists, ziņo raidījums "de facto".