Savāc 10 000 parakstu par dzemdību un pēcdzemdību atbalstu

Aptuveni nedēļu pēc tam, kad likumsargi un plašāka sabiedrība saņēma informāciju par bezvēsts pazudušo 1989. gadā dzimušo Annu Jansoni un viņas meitu – 2023. gadā dzimušo Luīzi Evertovsku, iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika publicēta iniciatīva par dzemdību un pēcdzemdību atbalstu.

Iniciatīvu iesniedza fonds "mammamammai.eu". Pieteikumā norādīts, ka Latvijā jau ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labbūtība grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām.

"Tālāk par polemiku medijos vai žurnālistu rosinātas diskusijas netiekam, un tāda izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas. Nav sekojusi politiska rīcība, lai Saeima un valdība objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā atbilst labākajiem standartiem," situāciju iezīmē fonds.

Šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes utt., kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā.

Pētījumi pierāda, ka tieši šis periods ir izdegšanas, depresijas u.c. emocionāli grūtu stāvokļu riska periods, turpina "mammamammai.eu".

Lai ieviestu preventīvu veselības veicināšanas programmu grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī veicinātu pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi, kas atspogļojas arī tautas ataudzes rādītājos, fonds "mammamammai.eu". aicina izvērtēt iespējas paplašināt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem, risinājums izstrādājot vairākos virzienos.

Pirmkārt, ieviest divas līdz trīs preventīvas konsultācijas jaunajiem vecākiem, lai praktiski un informatīvi sagatavotos dzemdībām. Otrkārt, ieviest plašāku atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām. Treškārt, nepārtraukts kvalificēta speciālista atbalsts dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc dzemdībām.

Ieguvumi no tā būs vairāki, paredz fonds. Piemēram, tiks veicināta pēcdzemdību emocionālo traucējumu risku profilakse un mazināts medicīnisko manipulāciju apjomu dzemdībās.

Jau iepriekš veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) tikās ar fonda pārstāvjiem. Pēc tikšanās Veselības ministrijā (VM) informēja, ka ir plānots nodrošinot vecmātēm labāku sadarbību ar ģimenes ārstiem, sniedzot vecmātēm plašāku iesaisti grūtnieces aprūpē.

Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvāka jauno māmiņu aprūpe, kā arī vienlaikus atslogoti ginekologi, ļaujot viņiem risināt sarežģītākas medicīniskas situācijas, bet grūtniecības aprūpi, atstājot vecmātes ziņā. Paredzams, ka šāda pieeja ļautu daudz lielāku uzmanību veltīt jauno māmiņu vajadzībām un būs efektīvāka ilgtermiņā, paredzēja ministrijā.

Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2025. - 2027.gadam ietvaros Veselības ministrija plāno arī iestrādāt tiesību normu, kas paredz iespēju vecmātei pieteikties fizioloģiski noritošas grūtniecības aprūpes vadīšanā un noslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu.

Tāpat Abu Meri atzina, ka ministrija ir iesniegusi Saeimā priekšlikumus palielināt vecmāšu lomu pusaudžu un jauniešu izglītošanā par seksuālo un reproduktīvo veselību, iesaistot vecmātes tiešā konsultēšanas darbā, kā arī zīdīšanas veicināšanā un dzemdes kakla vēža profilakses pasākumu īstenošanā.

Tāpat ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem Ārstniecības likumā, lai vecmāte varētu izsniegt ar grūtniecību saistīto darbnespējas lapu. Šobrīd vecmātei ir tiesības nosūtīt grūtnieci laboratorisko izmeklējumu veikšanai, taču Nacionālajam veselības dienestam būtu jānodrošina tehniskās iespējas vecmātei noformēt šādu nosūtījumu.

Jau ziņots, ka, statistika liecina, ka pēcdzemdību depresija neatkarīgi no dzīves apstākļiem piemeklē katru desmito sievieti pēc bērniņa laišanas pasaulē.

Latvijā 2022. gadā piedzimuši 15 535 bērni, bet mediķu redzeslokā nonācis ļoti neliels skaits sieviešu, kurām radušies psihiski traucējumi bērna dzīves pirmajā gadā.

Kā norāda speciālisti, sievietes reti vēršas pēc palīdzības, jo sarežģījumus emocionālajā veselībā pavada kauna un vainas izjūta, sabiedrībā šis temats tiek stigmatizēts un nereti netiek uztverts nopietni, turklāt palīdzība ir grūti pieejama.

Kādas palīdzības trūkst ģimenēm, kurās nesen ienācis bērniņš, un kā panākt, lai Latvijā jauno māmiņu un tēvu mentālā veselība nokļūtu prioritāšu sarakstā? Par to pērn diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu. Raidījumu iespējams noskatīties šeit.