Latvijai ir jāizsludina moratorijs dalībai Otavas konvencijā, kā arī savs arsenāls jāpapildina ar pretkāju mīnām, uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") vadītājs Jānis Sārts.
Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu jeb Otavas līgums paredz paredz kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu.
Latvija šai konvencijai pievienojās 2006. gadā.
Raidījumā "Spried ar Delfi" bijušais Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka mīnas ir kritiski svarīgs jautājums, lai stiprinātu Latvijas robežu ar Krieviju. Tas esot vislētākais, visefektīvākais un visvienkāršākais veids kā stiprināt valsts robežu.
Diskusijas par Otavas līgumu iekšēji notikušas jau ilgāku laiku, tai skaitā ar Ārlietu ministriju apspriests, kā tas varētu notikt, ja Latvija pie šāda lēmuma nonāktu. Tagad šis jautājums aktualizēts, jo top robežas nostiprināšanas plāns.
Uz jautājumu, vai AM mēģinātu uzstāt, ka uz robežas ar Krieviju jāizvieto mīnas, Garisons pauda cerību, ka šāds punkts būs neatņemama sastāvdaļa robežas nostiprināšanas plānā, pie kura šobrīd strādā Nacionālie Bruņotie spēki (NBS).
Savukārt militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš norāda, ka šī teorētiskā iespēja – vienpusēji izstāties no starptautiska līguma, kas kļuvis neizdevīgs – ir negaidīts, bet zīmīgs pavērsiens Latvijas aizsardzības nozarē.
Arī Vērdiņš norāda uz iespējamību izsludināt moratoriju līgumā. Tas ļautu apdraudētai dalībvalstij sagatavoties karam, iegādājoties, saražojot un noglabājot nepieciešamo kājnieku mīnu daudzumu. Lietot vai nelietot šos krājumus – to noteiktu konkrēta taktiskā nepieciešamība, norāda Vērdiņš.
Portālā "manabalss.lv" notiek parakstu vākšana iniciatīvai, kas paredz izstāšanos no konvencijas. Patlaban tā savākusi 1,7 tūkstošus parakstu. Ja iniciatīva gūs 10 tūkstošu cilvēku atbalstu, tā tiks iesniegta Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
