Saeima vērtēs liegumu Latvijā importēt Krievijas graudus

Deputāti nolēma nodot izvērtēšanai komisijā NA izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz noteikt, ka lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegāde no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas republikas ir aizliegta.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir nepieļaut jebkāda veida tirdzniecību ar kara noziegumu valsti – Krieviju – lauksaimniecības produktu apritei Latvijā vai ar Latvijas starpniecību, iekļaujot arī Krievijas sabiedroto Baltkrieviju, kura var tikt izmantota, kā tranzītvalsts.

"Pērkot maizi veikalā, latviešiem ir droši jāzina, ka tā nav gatavota no krievu graudiem vai krievu nolaupītajiem graudiem Ukrainā," pausts grozījumu skaidrojumā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai likuma grozījumi jāskata trijos lasījumos.

"Delfi" jau vēstīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) saskaņošanai nodevusi informatīvo ziņojumu "Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā", kurā uzsvērts, ka ir jāpārtrauc visas Eiropas Savienības (ES), tostarp Latvijas atkarība no Krievijas resursiem, proti, minerālmēslu, lopbarības, pārtikas un enerģijas tirdzniecības. Tiesa, konkrēta rīcība netiek atklāta, aizbildinoties, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Savu atzinumu par ZM ziņojumu sniegusi arī Ārlietu ministrija (ĀM), kas informē par šī jautājuma saskaņošanu ar citām ar ES valstīm, piemēram, arī Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri pauduši vienotu nostāju steidzami sākt diskusiju par Krievijas graudu importa ES aizliegumu.

Ministrijā piebilst, ka lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atzinīgi novērtēja Latvijas priekšlikumu un aicināja uz tālāku diskusiju šajā jautājumā.

Savukārt, apzinot atsevišķi Polijas nostāju šajā jautājumā, secināts, ka skaidru nostāju Polijas pārstāvji varēs paust vēlākā stadijā, kad Polijas jaunā valdība būs uzsākusi darbu pie detalizētiem jautājumiem.

Vērtējot Somijas nostāju, ĀM norāda, ka līdzīgi kā pārējās dalībvalstis, šī valsts atbalsta to, ka jāmazina atkarība no Krievijas un ka ir jāpārtrauc Krievijas ekonomikas un kara iespēju Ukrainā atbalstīšana, taču valstis ir skeptiskas par sankciju piemērošanu pārtikai, ņemot vērā humānos apsvērumus un globālo pārtikas krīzi.

ĀM norāda, ka ir svarīgi turpināt uzturēt aktīvu diskusijas par Krievijas izcelsmes graudaugu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegšanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm.

Attiecībā uz sankciju tvērumu, ĀM informē, ka nevar runāt par visu pārtikas un lauksaimniecības produktu sankcijām, bet gan primāri būtu jārunā par tām produktu grupām, kas dod vislielāko ekonomisko pienesumu Krievijai, piemēram, zivis.

ĀM mudina šo jautājumu risināt pakāpeniski, tādējādi būtu lielākas iespējas sasniegt vēlamo rezultātu.

"Delfi" jau vēstīja, ka 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā importēti Krievijas graudi 60 miljonu eiro vērtībā. ZM rosina Eiropas līmenī sākt diskusijas par arvien pieaugošo Krievijas izcelsmes graudu importu un tā ietekmi uz graudu nozari.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka ES līmenī diskusijas par Krievijas graudu, minerālmēslu un medikamentu importu notikušas vairākkārt, tāpat viņš šo jautājumu pārrunājis ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) un plāno par to runāt arī ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs pauda pārliecību, ka šajā jautājumā jāpanāk risinājums Eiropas līmenī, jo, ja sankcijas ievieš tikai Latvija vai Baltijas valstis, tad Krievija tik un tā atradīs ceļus, kā importēt graudus.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka šos Krievijas graudus Latvijā kāds arī pārvadā, piebilstot, ka tie ir mūsu pašu uzņēmēji.

"Man ir aicinājums uzņēmējiem padomāt – ko jūs šobrīd darāt? Jūs lielā mērā palīdzat šim procesam," pauda Rinkēvičs un aicināja ikvienu aizdomāties, "vai tā nauda ir tā vērta". Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā mēs visi kā sabiedrība, politiķi un uzņēmēji varam darīt labāk.