Patlaban Saeima vērtē grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, ar kuriem iecerēts veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā. Tomēr uzņēmēju organizācijas aicina pie produktiem norādīt nevis tā izcelsmes valsts karogu, bet gan valsts nosaukumu.
Likuma izmaiņas virza koalīcijas deputāti, jo viņu ieskatā patērētāji nereti tiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti. , tādēļ, koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.
Produktu izcelsme - svarīga
Priekšlikums paredz likumā paredzēt, ka pārtikas tirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norāda pārtikas produkta ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā. Tāpat likuma izmaiņas paredz Ministru kabinetam pienākumu noteikt ražošanas valsts un karoga attēlošanas kārtību.
"Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē," pauž likumprojekta autori.
Tāpat norādīts, ka patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem.
Organizācijas iebilst
Vairākas biedrības paudušas iebildes pret likuma izmaiņām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž, ka likuma izmaiņu autori tā izstrādē nav iesaistījuši pārtikas tirdzniecības uzņēmumus. Tāpat LTRK uzskata, ka likumprojekta autori nav izstrādājuši vienkāršāko risinājumu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās preces izcelsmes valsti.
"Vadoties pēc likumprojektu piedāvātā algoritma, vienkāršāko informācijas pasniegšanas veidu patērētājam, piemēram, lidostā, dzelzceļa stacijā un autoostās galamērķus varētu attēlot ar valstu karogiem un pilsētu ģerboņiem. Ir nepārprotami skaidrs, ka, lai sasniegtu šo mērķi, patērētājam nešaubīgi jāpārzina visu valstu karogi," secina uzņēmēju organizācija.
LTRK arī atzīst, ka likumprojekta izstrādātāji mērķa sasniegšanai izvēlējušies administratīvi sarežģītāku un finansiāli ievērojami dārgāku risinājumu. LTRK norāda, ka mērķa sasniegšanai pietiek ar valsts nosaukuma norādīšanu rakstiskā veidā.
Arī veikalu "Rimi" un citu tirgotāju pārstāvošās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis aicina pārskatīt piedāvāto risinājumu, jo ar piedāvātajām likuma izmaiņām tirdzniecības vietās būtu jānodrošina maksimāli skaidras, informatīvas un pircējam ērti uztveramas cenu zīmes, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
"Ņemot vērā, ka preču sortimentā ir gana plašs dažādu valstu klāsts, ir nopietns pamats apšaubīt, ka iedzīvotāji patiešām spēs atpazīt visus dažādu valstu karogus. Būtiski augstāka informatīva vērtība būtu, ja izcelsmes valsti uz cenu zīmes identificētu, to uzrakstot pilnā vārdā vai ar vispārzināmu abreviatūru," norāda LPTA.
Asociācija arī pauž, ka nav racionāli pamatoti sagaidīt, ka katrā mazā veikaliņā pārdevējs spēs ar roku uzzīmēt dažādu valstu karogus, īpaši ņemot vērā, ka valstu karogiem ir noteikts krāsu toņu un proporciju standarts.
Par šo jautājumu nākamnedēļ gaidāmas diskusijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.