Neprecīzs beigu termiņš – konstatētas nepilnības divu Rēzeknes domnieku slimības lapās

Pērn novembrī inspekcija bija saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas lūgumu vērtēt četru Rēzeknes domes deputātu darbnespējas lapu pamatotību, ņemot vērā to nespēju atnākt uz domes sēdēm. Tomēr vēlāk sasirgušie tika redzēti publiskās vietās.

Pamatotības pārbaudes laikā inspekcija veica darbnespējas lapas izsniegšanas medicīnisko pamatotību, proti, pacienta medicīniskajā dokumentācijā ārstniecības personas fiksētās pacienta sūdzības un attiecīgi noteikto ārstniecības procesu.

Tāpat pārbaudes laikā inspekcija veica darbnespējas lapu izsniegšanas atbilstību kārtībai kādā atver, nosaka termiņu un/vai pagarina lapu.

VI pārbaudē konstatēja, ka divos gadījumos, atverot darbnespējas lapu, ģimenes ārsti nav precīzi un atbilstoši norādījuši pagarinājuma beigu termiņu. Abām ārstniecības personām izteikts aizrādījums par Ministru kabineta noteikumos "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" noteikto prasību neievērošanu.

MK noteikumi paredz, ka darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

Darbnespējas lapu bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt, ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām, kā arī pēc pacienta ārstēšanās stacionārā uz stacionāra ieteikto laikposmu, ja izrakstā no stacionārā pacienta medicīniskās kartes norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos.

Tāpat darbnespējas lapu var izsniegt par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā, ja darbnespējas lapu izsniedz personas ģimenes ārsts, ģimenes ārsta aizvietotājs vai personas ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris), ja ārstniecības persona var gūt pārliecību par saslimšanu un pamatot to pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja ārstniecības persona veic pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu ne vēlāk kā piektajā dienā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja turpinās ilgāk par pirmajām trim darbnespējas dienām.

Noteikumi paredz, ka par personīgas apskates laiku pacients ar ārstu vai ārsta palīgu vienojas jau darbnespējas lapas izsniegšanas laikā. Ja netiek veikta pacienta personīga apskate un izmeklēšana līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, darbnespējas lapa izsniedzama tikai par pirmajām trim darbnespējas dienām. Ja tiek gaidīti analīžu rezultāti saistībā ar bīstamu infekcijas saslimšanu, pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu vai darbnespējas lapas noslēgšanu ārsts vai ārsta palīgs var veikt vēlāk nekā piektajā dienā, bet ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma.

LETA jau rakstīja, ka Rēzeknes domes vairākuma nespēja sanākt uz sēdēm, kā arī iepriekš konstatētās problēmas pārvaldībā likušas pieļaut iespēju par pilsētas domes ārkārtas vēlēšanām nākotnē.