Rinkēvičs apžēlojis vienu notiesāto

Piektdien, 19. janvārī, Rinkēvičs izskatīja apžēlošanas lūgumus par 13 notiesātām personām.

No tiem 12 apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet viena notiesātā persona pilnīgi atbrīvota no papildsoda izciešanas.

Kopumā Rinkēvičs ir izskatījis 67 apžēlošanas lūgumus, apmierinot piecus.

Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.

Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.

Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.

Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis – 697, bet Egils Levits vismazāk – 409.

Ulmanis savulaik apžēlojis 219 ieslodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, Vējonis – 22, bet Levits – 21.