Kamēr Rietumos vēl nav rasts risinājums Krievijai piederošo aktīvu konfiskācijai, Latvijas piemērs ar "Maskavas nama" konfiskāciju var kalpot kā piemērs pārējām valstīm, pieļauj ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Piektdien, 19. janvārī, Saeimas Eiropas lietu komisija uzklausīja ministra ziņojumu par 22. janvārī Eiropas Savienības Ārlietu padomē skatītajiem jautājumiem. Deputāti vēlējās zināt par to, cik tālu Rietumos ir diskusija par Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskāciju, kurus varētu novirzīt Ukrainas finansēšanai.
Kariņš atzina, ka Rietumi nav karastāvoklī ar Krieviju, bet gan Krievija ir karastāvoklī ar Ukrainu, tāpēc Rietumi cenšas rast likumīgu risinājumu, kā rīkoties ar agresora valsts aktīviem.
Vienlaikus viņš piebilda, ka Saeimas lēmums konfiscēt Maskavai piederošo "Maskavas namu" Rīgā var kalpot kā piemērs Krievijas aktīvu konfiskācijai Rietumos.
"Saeimas lēmums par "Maskavas namu" ir pirmais šāds lēmums Rietumu pasaulē. Visa pasaule skatīsies, kā tas notiks tālāk. Mēs esam avangardā," secināja ārlietu ministrs.
Vērtējot iespējas konfiscēt Krievijas aktīvus, Kariņš atsaucās uz Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska šonedēļ sacīto Pasaules ekonomikas forumā, Davosā, ka Krievijas iesaldēto aktīvu ģenerētie ienākumi caur Eiropas Savienības (ES) budžetu varētu tikt novirzīti Ukrainai.
Kariņš gan piebilda, ka šī priekšlikuma detaļas vēl nav zināmas, tomēr, ja šāda pieeja ir iespējama un tam ir skaidra juridiskā bāze, tad, ministra vārdiem, tas ir pirmais lielais solis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
