Piektdien, 19. janvārī, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par aizsardzības līnijas izveidi, kas pardzēta Baltijas valstu un NATO austrumu robežas stiprināšanai. Par to pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru tikšanās preses konferencē informēja ministri.
"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," paudis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Latvija spriež par kājinieku mīnām
Pirmdien Aizsardzības ministrija (AM) pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izvērtējuma sniegs atbildi par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas un tas paredz iespēju izvietot kājinieku mīnas pierobežā ar Krieviju.
Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu jeb Otavas līgums paredz paredz kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu. Latvija šai konvencijai pievienojās 2006. gadā.
Sprūds preses konferencē teica, ka jautājumā par izstāšanos no Otavas konvencijas ir būtiski divi pīlāri – tas, ko par šo iespēju saka NBS, kā arī konsultācijas ar sabiedrotajiem. Taču Lietuvas un Igaunijas ministri savās atbildēs lika noprast, ka jautājums par izstāšanos no konkrētās konvencijas šobrīd netiek skatīts viņu valsts iekšienē.
Ministri uzsvēra, ka Baltijas valstīm aizsardzībā pret Krievijas potenciālo agresiju jābūt vienotām – vienotas aizsardzības sistēmas, piemēram HIMARS ir izdevīgākas, turklāt kara gadījumā Baltijas valstīm tāpat būtu jāsadarbojas.
Vaicāts par apdraudējuma nopietnību Sprūds preses konferencē minēja teicienu: "Ja vēlies mieru, gatavojies karam", uzsverot, ka jāgatavojas dažādiem scenārijiem.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka jāsaprot: Krievija tuvākajā laikā nemainīsies: "Mums jāsaprot, ka Krievija bija, ir un būs drauds. Ne tikai Baltijas valstīm, bet arī NATO. […] Šis drauds nekur nepazudīs, jo mēs neredzam, ka Krievija varētu mainīties. Mēs varam cerēt, ka tā kādreiz varētu kļūt demokrātiska, bet neredzam, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā. Tāpat Krievijā drīz būs prezidenta vēlēšanas, drīzāk varētu teikt, nominācija. Līdz ar to redzam, ka nekas nemainīsies," pauda Pevkurs.
Tāpat Igaunijas aizsardzības jomas līderis minēja, ka Krievijai, lai sasniegtu tādu militāro kapacitāti, kāda tā bija pirms tās iebrukuma Ukrainā, ir nepieciešami trīs līdz četri gadi.
Viņš arī teica, ka Krievijai ir impērijas ambīcijas: "2008. gads Gruzijā, 2014. gads Ukrainā, 2022. gads Ukrainā. Tas parāda, ka Krievijai ir ambīcijas atjaunot tās impēriju un tās sastāvā ir arī Baltijas valstis. Tāpēc mēs saprotam, ka drauds šeit ir, un mums tam jābūt gataviem. Tas gan nenozīmē, ka mēs esam vāji – mums jārāda Krievijai, ka esam spēcīgi, jo tā ir vienīgā lieta, ko Krievija saprot, un tā ir daļa no atturēšanas un mūsu sadarbība NATO," sacīja Pevkurs.
Jau ziņots, ka no 18. līdz 19. janvārim Rīgā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
