Ziedu nolikšanas ceremoniju sestdienas pēcpusdienā bija sanākuši vērot pāris simti cilvēku. Godināt barikāžu aizstāvjus bija ieradies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), barikāžu dalībnieku biedrības vadība, iekšlietu un aizsardzības resoru vadība.
Ja no Ministru kabineta sastāva pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies vairāk nekā puse, tad Saeimas deputātu pārstāvniecība bija krietni mazāka.
Vispirms ziedi tika nolikti pie Brīvības pieminekļa, bet pēc tam sanākušie devās uz 1991. gada janvārī bojā gājušo barikāžu dalībnieku piemiņas vietām Bastejkalnā, pie kurām šodien ir norīkota godasardze.
Pieminot 1991. gada barikādes, sestdienas rīta pusē tika iedegti barikāžu piemiņas ugunskuri Doma laukumā, kur visas dienas garumā notiek barikādēm veltīts kultūras pasākums.
Prezidents norādīja, ka katrai paaudzei ir savas barikādes. "1991. gadā mēs visi cīnījāmies par mūsu trauslo brīvību. Šodien mūsu lielākais un svarīgākais uzdevums ir šo brīvību un neatkarību nosargāt," teica prezidents. Viņš uzsvēra, ka to var darīt, gan stiprinot mūsu valsti, gan palīdzot Ukrainai, gan arī ikdienā, darot visu, lai Latvija būtu tāda, kādu to vēlējās redzēt cilvēki, kuri toreiz bija uz barikādēm.
Savukārt 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais aicināja ne tikai pieminēt barikāžu laikā kritušos, bet arī svinēt mūsu tautas uzvaru, kas nosargāja demokrātiju un savu valsti.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), pieminot barikādes, uzsver, ka barikāžu laikā mūsu tauta pierādīja, ka ir vienots, nesalaužams spēks.
Ministru prezidente norāda, ka Latvijā uzaugusi vesela paaudze, kurai barikāžu dalībnieki un visi Trešās atmodas notikumu virzītāji devuši iespēju piedzimt un dzīvot brīvībā un demokrātijā, izkopt tautas kultūru un būt savas dzīves noteicējiem.
"Barikāžu sargu drosme ir iedvesmas avots mūsu tautai, kas atkal un atkal pierādījusi, ka grūtos laikos spējam kopā celties kājās un pastāvēt par to, kas mums ir svēts - mūsu Latviju, latviešu valodu un brīvību," saka Siliņa. Viņa norāda, ka neatkarību Latvijai neuzdāvināja. Mūžīgā piemiņā būšot tie barikāžu varoņi, kuri par brīvību samaksāja augstāko, dzīvības cenu. Šodien tiekot godināti visi, kas piedzīvoja represijas tāpēc, ka ticēja brīvai Latvijai un iestājās par to.
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!