Viņš uzsvēra, ka kājnieku mīnas ir tikai viena sastāvdaļa šķēršļu veidošanā un tā nenodrošina aizsardzību pret bruņotām mobilajām platformām.
Kājnieku mīnas ir lokāli izmantojamas dažādos taktiskajos paņēmienos, lai aizsargātu prettanku mīnas, lai aizsargātu kādus objektus, turklāt tās jāaizsargā režīmā 24/7, viņš teica.
Ja mēs skatāmies, kāds ieguvums ir no kājnieku mīnām, tad daudz lielāks ieguvums ir ieviešot modernas tehnoloģijas, artilēriju, mīnmetējus, pret-kājnieku sensorus, sacīja Kalniņš.
"Ieguvums tam, ja mēs tagad izstājamies no Otavas konvencijas, ir diezgan minimāls, vēl jo vairāk tāpēc, ka nav aizliegtas modernās pret-kājieku mīnas, kas ir vadāmas, kas ir iedarbināmas citādos veidos," akcentēja NBS komandieris.
Viņš arī teica, ka Otavas konvencijā ir runa par iedarbināšanas veidu nevis par kājnieku mīnām kā tādām.
"Izsverot to visu, praktiskais ieguvums ir minimāls," akcentēja Kalniņš, gan atzinīgi novērtējot sabiedrībā par šo jautājumu uzsākto diskusiju.
Viņš apliecināja, ka NBS un Aizsardzības ministrijā šis jautājums par iespējamo izstāšanos no konvencijas apspriests sinhroni, turklāt arī ne Lietuva, ne Igaunija un pat ne Somija no Otavas konvencijas izstāties netaisās.
NBS paziņojumā presei norāda, ka aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzdevumā NBS veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kā rezultātā bruņotie spēki aicina neatbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Paziņojumā citēts Kalniņš, kurš uzsvēris – šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja.
Paziņojumā minēts, ka Kalniņš akcentējis – ir vairāki operacionālie aspekti, kāpēc bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas: "Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām. Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi."
Paziņojumā minēts: Kalniņš norādījis – jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.
No likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā, paziņojumā norādījuši NBS.
"Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas nekā kājnieku mīnas – ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat vēl jaudīgāku efektu. Pēdējos gados esam mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā," NBS paziņojumā citēts Kalniņš.
Tāpat NBS paziņojumā presei vērš uzmanību, ka Otavas konvencijā ir 164 valstis tāpēc šādu kājnieku mīnu iegāde, ņemot vērā to pieejamību un iespējamo izcelsmi ārpus konvencijas esošajās valstīs, būtu neracionāla, neparedzama un ļoti sarežģīta.
Pēc iepazīšanās ar NBS izvērtējumu izstāties no Otavas konvencijas pamatu neredz arī Sprūds.
Ministrs ir pārrunājis šo jautājumu arī ar sabiedrotajiem, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem. Tā rezultātā aizsardzības ministrs pauž pārliecību, ka šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.
"Militārais izvērtējums, ko veikuši NBS, nesniedz pamatojumu izstāties no Otavas konvencijas. Bruņoto spēku rīcībā ir un būs citi efektīvi pretmobilitātes līdzekļi, lai atturētu kājniekus un smagāk bruņotas vienības. To skaitā ir vadāmās kājnieku mīnas un prettanku mīnas, kas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas NBS bruņojumā. Tāpat jāņem vērā, ka Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis – visas NATO dalībvalstis un faktiski ieskaitot arī ASV, kas pieļauj izņēmumu tikai attiecībā uz Dienvidkoreju. Tas padara šajā konvencijā aizliegto kājnieku mīnu iegādi sarežģīti izpildāmu," paziņojumā pauž aizsardzības ministrs.
"NATO sabiedroto militāro vienību klātbūtne Latvijā ir svarīgs elements mūsu drošības stiprināšanā, kā arī alianses atturēšanas un aizsardzības spēju efektīvā nodrošināšanā un NATO aizsardzības plānu īstenošanā reģionā. Tādēļ konsultējamies par šo jautājumu ar sabiedrotajiem un guvām pārliecību, ka dalība Otavas konvencijā stiprina mūsu attiecības," uzsver Sprūds.
Viņš arī vērš uzmanību, ka NBS šobrīd izstrādājis detalizētu austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.
LTV raidījumā "Rīta panorāma", vaicāts par iemesliem, kāpēc daudzās Rietumvalstīs tiek runāts par varbūtēju kara sākumu, kā arī nosaukto dažādi termiņi, Kalniņš sacīja, ka daudzās no šīm valstīm nepieciešams aktīvāk iedarbināt militāro industriju un iestāties militārajā dienestā – daudzās valstīs ar rekrutēšanu ir problēmas.
Tieši Vācijas aizsardzības ministrs savā paziņojumā runājis "ar savu sabiedrību, lai motivētu to," vērtēja NBS komandieris.
"Protams, karš Ukrainā iespaido visas valstis un to, kādā veidā mums pēc tomēr vajadzētu pāriet no šīs pēc aukstā kara miera sajūtas, absolūtā naivuma, un beidzot nodrošināt Rietumvalstīs spēcīgus bruņotos spēkus," teica Kalniņš.
"Šeit Latvijā mums nevajadzētu iespaidoties no tām lietām un paziņojumiem, kas tagad notiek Rietumeiropas valstīs un ASV. Mums ir jābūt aukstasinīgiem, mierīgiem un izsvērtiem," uzsvēra NBS komandieris.
Viņš arī atzina, ka aizsardzības līnijas izveide, par ko pagājušajā nedēļā vienojās triju Baltijas valstu aizsardzības ministri, palīdzēs nostiprināt visu trīs Baltijas valstu aizsardzības spējas.