Lietuva un Igaunija jau paudušas nostāju par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu jeb tā dēvētās Otavas konvenciju, pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), tomēr Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) vēlas panākt kopīgu Baltijas valstu lēmumu.
Trešdien, 24. janvārī, notika Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde, kurā politiķi apsprieda Latvijas iespējas izstāties no Otavas konvencijas.
Sēde notika divās daļās – atklātajā un slēgtajā. Publiski pieejamajā atklātajā daļā deputāti uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāra Reiņa Brusbārža, aizsardzības ministra un Saeimas Juridiskā dienesta sniegto informāciju. Savukārt kopsēdes slēgtajā daļā tika uzklausīta Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju sniegtā informācija.
ĀM: jānovērtē partneri
Sniedzot informāciju par Otavas konvencijas juridiskajiem aspektiem, Brusbārdis norādīja ka Latvija nevar apturēt savu dalību tajā, bet gan izstāties. Un par to var lemt Saeima, pieņemto attiecīgu likumprojektu.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Mārtiņš Birģelis piebilda, ka konvencija paredz iespējas izstāties no tās, nevis apturēt tajā dalību uz laiku. Viņš informēja, ka, lai Latvija izstātos no konvencijas, deputātiem būtu jāveido likumprojekts, kas paredz izstāšanos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
