Šteins paziņojumā norāda, ka ""Škoda Vagonka" elektrovilcienu radītās krīzes pārvarēšanas plānu īstenošanas atbildība sniedzas pāri AS "Pasažieru vilciens" padomes pilnvarām".
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, kurš šos amata pienākumus veic kopš 2017. gada janvāra, norāda, ka šajā krīzē problēmas rada gan ilgstoši novārtā atstāta dzelzceļa infrastruktūra – elektrotīkli, sliežu ceļi un peroni, kas nav pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, gan nefunkcionējoša pasažieru apziņošanas sistēma stacijās un uz peroniem, metot akmeni arī dzelzceļa kompānijas "Latvijas Dzelzceļš" atbildības lauciņā.
PV padomē līdz šim darbojās trīs locekļi – padomes priekšsēdētājs Šteins, kā arī padomes locekļi Inta Liepa un Imants Paeglītis. Liepa kļuva par PV padomes locekli līdz ar Šteinu, bet Paeglītis iecelts padomes locekļa amatā pērnā gada 25. aprīlī.
Nepilnas divas stundas pirms PV padomes paziņojuma to, ka uzņēmuma padomes locekļi "vairāk nepildīs savus amata pienākumus", savā kontā vietnē "X" paziņoja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kurš pats 2022. gadā bija PV padomes loceklis.
Kopš PV 2023. gada 15. decembrī sāka izmantot jaunos elektrovilcienus pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, tos piemeklējušas virkne tehnisku problēmu, kas atstājušas iespaidu uz visu kopējo dzelzceļa satiksmi, kavējot un atceļot reisus. Piemēram, pirmdien kavējās vairāk nekā desmit vilcienu reisu gandrīz visās līnijās. Tas izsaucis neapmierinātību sabiedrībā.
PV paziņojumā presei norādīts, ka janvāra pirmajās trīs nedēļās jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija.
"Pat pēc atkārtotiem pieprasījumiem netika piešķirts finansējums ritošā sastāva atjaunošanai, līdz ar to krīzes apstākļos kļūst neiespējami aizstāt defektīvos vilcienus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu funkciju izpildi noteiktajā apjomā. Ievērojama daļa – gandrīz puse – no ritošā sastāva ir joprojām gandrīz 50 gadus veca," norāda līdzšinējais padomes priekšsēdētājs.
Latvija jaunos elektrovilcienus gaidījusi gandrīz 15 gadus – pirmais konkurss par jaunu vilcienu iegādi tika izsludināts 2009. gadā. Īsi pirms jauno elektrovilcienu ekspluatācijas pērnā gada novembra beigās PV savu zīmolu nomainīja uz "Vivi", kas veidots no vārdu savienojuma "vienā vilcienā" un, pēc uzņēmuma vēstītā, simbolizē pārvietošanos no punkta A uz punktu B ātrā, paredzamā un uzticamā veidā.
Briškens (P) paziņojumā vietnē "X" arī norādīja, ka uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu, tostarp tehniskās specifikācijas sagatavošanu, vilcienu pieņemšanu, ekspluatācijas uzsākšanu un iesaistīto personu atbildības.
Padome par savu atkāpšanos paziņojusi, pamatojoties uz Komerclikuma 296. panta 8. daļu, kas nosaka, ka padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.
Aģentūras LETA aptaujātie valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka jautājumā par regulārajiem jauno elektrovilcienu kavējumiem atbildība pamatā ir jāuzņemas PV, nevis satiksmes ministram.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) bija paudusi, ka no Briškena sagaida atbildības izvērtējumu un skaidru risinājumu pasažieru vilcienu kavējumu jautājumā.
Vaicāta, vai Briškenam būtu jāuzņemas atbildība ieilgušajā situācijā, Siliņa aģentūrai LETA sacīja vien to, ka ir pārrunājusi jautājumu ar ministru. Tagad SM uzdots veikt pilna mēroga izvērtējumu, tostarp jautājumu par atbildību.
"Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā – būs vilciens vai nebūs," atzina Siliņa.
Kā ziņo LETA, pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022. gada jūnijā. Visus 32 elektrovilcienus PV varētu saņemt līdz 2024. gada vidum. Pēc tam kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV apgrozījums 2023 .gada deviņos mēnešos bija 44,256 miljoni eiro, kas ir par 19,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21% – līdz 458 074 eiro.
PV ir izveidots 2001. gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas Dzelzceļš" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV bija 100% LDz meitasuzņēmums, taču 2008. gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
