Balvu novada domes sēdes laikā aicina mēru atkāpties no amata

Kā apgalvoja Bukšs, kad jāstrādā pie pašvaldības budžeta, diskusijas ārpus komiteju sēdēm nevajadzētu iznest publiskajā telpā. Deputāts citēja aģentūras LETA ziņu, kurā domes priekšsēdētājs apgalvo, ka viņš par strukturālu reformu nepieciešamību ar deputātiem esot runājis, taču "neesot sadzirdēts". "Kad ir bijis strukturālo reformu piedāvājums? Es par tādu neesmu dzirdējis," sacīja Bukšs.

Deputāts turpināja, ka balsos par budžetu, apzinoties, ka būs vajadzīgas reformas, bet nezinot, kādas tās būs – līdz ar to deputāti balsojot par kaķi maisā. Tad Bukšs aicināja domes priekšsēdētāju uzņemties atbildību un atkāpties no amata. Viņš arī aicināja "Latgales partiju" izvirzīt citu domes priekšsēdētāja kandidātu, jo apzinoties, ka šai partijai "ir balsu vairākums".

Balvu pašvaldības domē ir 15 deputāti, no kuriem septiņi ievēlēti no "Latgales partijas", trīs no Latvijas Zemnieku savienības, divi no Latvijas Zaļās partijas, pa vienam no "Saskaņas", NA/TB/LNNK un "Konservatīvajiem".

Domes prikešsēdētājs Maksimovs pats veidojis savu komandu pēc novadu reformas pirms trim gadiem, pauda Jānis Trupovnieks (LZP). Taču pie trešā gada "mēs nonākam šādā situācijā", teica deputāts, norādot uz budžeta deficītu. Viņš arī sacīja, ka pašvaldībai vajagot risinājumu, nevis "šoka terapiju". Administratīvi teritoriālajai reformai bijis cits mērķis, nekā tā notikusi: Balvu pašvaldībā esot atstāta visa administratīvā struktūra, kāda tā bija pirms apvienošanās.

Kā ziņots, pagājušās nedēļas beigās Finanšu komitejas sēdē izskanēja, ka pašvaldības budžetā trūkst 4,8 miljoni eiro.

Budžeta projektā jauns aizņēmums no valsts kases plānots 2,4 miljoni eiro, līdz ar to gadā atmaksājamā summa ir 0,8 miljoni eiro. Pērn kredītos pašvaldība maksājusi ap diviem miljoniem eiro, domes sēdē pauda Finanšu plānošanas un centralizētās grāmatvedības nodaļas vadītāja Olga Siņica.

Budžeta projektā līdzekļu ekonomijas nolūkos ietverta četru dienu darba nedēļa desmit mēnešus gadā, kas veidos ietaupījumu 1,6 miljonus eiro.

Svetlana Pavlovska ("Saskaņa") iebilda, ka četru dienu darba nedēļa ne visās struktūrās būs realizējama, jo skolas strādā pa piecām dienām nedēļā.

Aijas Mežales (NA/TB/LNNK) ieskatā četru dienu darba nedēļu varētu ieviest ne vairāk kā uz trim mēnešiem. Citādi "stiprākie darbinieki" pametīšot pašvaldību, un labāk būtu pārskatīt štatu sarakstus.

No četru dienu darba nedēļas pašvaldība ietaupīs 1,6 miljonus eiro, cilvēki saņems 80% no savas algas, bilda deputāte Sandra Kindzule (LZP). "Vai apzināties, kādu ietekmi tas atstās uz viņu dzīves līmeni? Vai nebūs tā, ka cilvēki aizies projām?", jautāja Kindzule.

Domes priekšsēdētājs Maksimovs atbildēja, ka apzinoties, kāda ir fiskālā un emocionālā ietekme, un viņš darīšot visu, lai cilvēki neaizietu. Viņš sacīja, ka novadā skolotāju algu pieaugums bērnudārzos un vispārējās izglītības iestādēs ir 742 000 eiro. Deinstitucionalizācijas projekta izmaksas, kas ar šo gadu jāpārņem pašvaldībai, sākotnēji bija vairāk nekā 0,8 miljoni eiro, bet nu tās ir samazināts līdz 0,5 miljoniem. Minimālās algas pieaugums izmaksā 0,523 miljoni eiro. Aizņēmuma procentu summa pērn pieauga par 0,4 miljoniem eiro. Ja to visu saliek kopā, obligātais sadārdzinājums ir tuvu trim miljoniem eiro, skaidroja Maksimovs.

Mērs norādīja, ka grūtības ar budžeta sabalansēšanu pašlaik esot 19 pašvaldībām, un ne jau tādēļ, ka tās visas pēkšņi kļuvušas nesaimnieciskas.

Kindzule pauda, ka nepieciešams ieguldīt līdzekļus efektīva, moderna izglītības procesa nodrošināšanai, interaktīvajās tāfelēs un citā mūsdienīgā aprīkojumā.

Pedagogu algām sadārdzinājums šogad ir 742 000 eiro, un, ja to neieguldīs, būs jāslēdz novada mazās skolas, skaidroja domes priekšsēdētājs. Viņš rosināja pārskatīt izglītības iestāžu štatus, jo vairākās izglītības iestādēs esot IT speciālisti. "Balvu pašvaldībā ir IT nodaļa, kas var sniegt konsultācijas vajadzības gadījumā," norādīja domes priekšsēdētājs. Tuvāko mēnešu laikā būšot arī jāpieņem lēmumi par vidusskolu 10.klašu atvēršanu, bet pašvaldībā vēl nezinot, kāds būs atbalsts no valsts pierobežas skolām.

Imants Slišāns (Latgales partija) pauda, ka līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos aizvien neizdevīgāks kļūst izlīdzināšanas fonda finansējums, un arī pašvaldības kopējā pārvaldes struktūra aizvien sliktāk atbilst aktuālajai situācijai. "Par Maksimovu domes priekšsēdētāja amatā nobalsoja visi 15 deputāti, arī par izpilddirektori Dainu Tutiņu visi. Atbildība ir visiem, lai gan katram cita," domā Slišāns. Pašvaldībā esot par daudz iestāžu, bet, kad runā par štatu samazināšanu, katrs skatās "uz citu lauciņu". Atbildes jāmeklē visiem kopā, sacīja deputāts.

Budžetu pieņēma ar 11 balsīm "par", "pret" balsoja viens, bet atturējās divi deputāti.