Minētais ziņojums vēl ir saskaņošanā un lēmums par tajā ietvertajiem priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam.
KEM ziņojumā norāda, ka patlaban Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas – termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.
"Ilgtermiņā plānojot atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas, ir nepieciešams izvērtēt iespējas panākt elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu nodrošināšanu nākotnē," pauž ministrijā.
KEM vērtē elektrības ražošanas alternatīvas, pieminot arī mazos modulāros reaktorus (SMR), kas ir ceturtās paaudzes kodolreaktori ar paaugstinātām drošības prasībām, augstāku efektivitāti un samazinātu radioaktīvo atkritumu apjomu.
2010. gadā "Latvenergo" konceptuālā pētījuma "Atomelektrostacijas būve Latvijā" ietvaros izskatīja jaunas atomelektrostacijas piecas potenciālas izvietošanas vietas – trīs iespējamas vietas Baltijas jūras krastā, proti, Papē, Pāvilostā un Ovīšos, kā arī divas vietas pie lieliem ezeriem – Burtniekos un Rāznās, un viena vieta pie Rīgas – Aconē. Tomēr KEM piebilst, ka, lai pieņemtu lēmumu par jaunas atomelektrostacijas ar SMR būvniecību Latvijā, stacijas izvietošanas vieta būtu jāvērtē atkārtoti.
Vienlaikus KEM norāda, ka Latvijas situācijā svarīgs izvērtējuma aspekts ir augsta radioaktivitātes līmeņa kodolatkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana, jo Latvijas iežu struktūra nepieļauj izlietotās kodoldegvielas apglabāšanu. "Atomelektrostacijas būves gadījumā Latvijā būs nepieciešams izveidot arī zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu virszemes glabātuvi atomelektrostacijas tuvumā," piebilst ministrijā.
Tāpat, plānojot atomelektrostacijas būvniecību, KEM ieskatā, Latvijai būs nepieciešams ievērojami paplašināt esošo normatīvo regulējumu un piemērot to kodolenerģētiska objekta izveidei un kontrolei valstī. Tiesiskajā regulējumā būs jāadaptē starptautiski pieņemtie noteikumi kodolenerģijas izmantošanas jomā, kā arī vides aizsardzības, industriālās drošības, zemes izmantošanas plānošanas, administratīvās procedūras, transporta un citus jautājumus.
Tomēr KEM atzīst, ka atomelektrostacijas izbūvē ir iespējama abpusēji izdevīga sadarbība ar Igauniju. Attiecīgi ministrija aicinās valdību lemt par uzdevumu KEM uzsākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas. Par sarunu iznākumu ministrija valdību plāno informēt šā gada 1. jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
