'Tāda kārtība' – Rīgas domē plašāk skaidro aizliegumu rīkot piketu Palestīnas atbalstam

Rīgas dome 5. janvārī lēma neatļaut Rīgā rīkot piketu palestīniešu atbalstam, jo drošības dienesti tā norisē bija saskatījuši drošības riskus. Ap notikumu raisītā ažiotāža bija iemesls, kāpēc trīs nedēļas vēlāk Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti atgādināja, kā galvaspilsētā notiek piketu pieteikumu izskatīšana. Vienlaikus atsevišķi deputāti pauda bažas, ka līdzīga rakstura piketi varētu tikt pieteikti arī nākamo mēnešu "jūtīgajos datumos".

Pašvaldībā atbilstoši likumam "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" izskatīts privātpersonas iesniegtais pieteikums 6.janvārī pie Ministru kabineta organizēt piketu, lai izrādītu solidaritāti ar Palestīnas iedzīvotājiem Izraēlas un Palestīnas konflikta laikā.

Saņemot drošības dienestu izvērtējumu, kas norāda uz iespējamiem draudiem sabiedrības drošībai šāda piketa norises laikā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange lēmis aizliegt piketa rīkošanu.

Kā komitejas sēdē skaidroja Administrācijas tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ilze Gūtmane, pašvaldība, saņemot iesniegumu par piketu vai sapulci, nosūta to izvērtēšanai Valsts policijai, Rīgas pašvaldības policijai un Valsts drošības dienestam, kā arī citām institūcijām pēc nepieciešamības, piemēram, Saeimai, ja plānotais notikums grasās notikt ēkas tuvumā.

Pašvaldība pārbauda, vai vieta un laiks ir pieejams un nav jau aizņemts ar citu pasākumu, vērtē plānotos traucējumus satiksmē, kā arī, vai pieteiktais pasākums neapdraud citu cilvēku drošību.

Pēc drošības dienestu atzinumu saņemšanas notiek tikšanās ar organizatoru, lai izrunātu sīkāk detaļas par pasākumu.

Vairāki deputāti sēdē pauda neizpratni par to, kāpēc šis jautājums pirmdien vispār tiek skatīts, pie tam ārkārtas sēdē, lai gan pēdējā domes komitejas sēdē ir notikusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Deputāte Rūta Mežavilka (P) aicināja sēdes vadītāju labāk interesēties par Andrejsalas attīstītāju un nerīkot "šādas teātra izrādes".