Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā  (1)

Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Krauze norādīja, ka turpmāk tiks īstenota pastiprināta graudu tranzīta kontrole, ko veiks Pārtikas un veterinārais dienests, vērtējot kvalitāti, nekaitīgumu un arī izcelsmi. Tas esot būtiski, lai varētu noteikt, vai graudi ir Krievijas izcelsmes vai nozagti Ukrainas okupētajās teritorijās.

Zemkopības ministrs atzīmēja, ka Ukraina ir apzinājusi zinātniskas metodes un datubāzi, kā ES dalībvalstis var noteikt, vai graudi ir audzēti Krievijā vai Ukrainā.

Tāpat koalīcija ir vienojusies, ka lauksaimnieku atbalsta programmās nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas savā ražošanā izmanto Krievijas izcelsmes graudus, akcentēja zemkopības ministrs.

Ministru prezidente sacīja, ka patlaban esot grūti prognozēt importa aizlieguma finanšu ietekmi.

Šuvajevs teica, ka šis jautājums koalīcijas dienaskārtībā bija vairāk nekā mēnesi, tas esot plaši izdiskutēts un izvērtēti arī līdzīgi regulējumi ES. Politiķis pauda gandarījumu par lēmumu, jo tas esot pareizs un var izraisīt plašu starptautisku rezonansi, rādot piemēru.

Līdzīgi domā premjerministre, paužot cerību, ka šis mudinās arī Baltijas valstis un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņemt līdzīgu iniciatīvu.

Vienlaikus tiks noteikts regulējuma pārejas periods. Krauze piebilda, ka ''absolūtais' lauksaimnieku vairākums" neizmantojot Krievijas izcelsmes graudus. Taču šo graudu pārvadāšanai tiek izmantota Latvijas dzelzceļa un ostu infrastruktūra.

Jautājums par graudu importa no Krievijas aizliegumu Latvijā ir aktualizēts jau ilgāku laiku, taču līdz šim valdošā koalīcija pieturējās pie pozīcijas, ka vajadzīgs visas ES kopīgs lēmums un Latvijai vienai to pieņemt neesot prātīgi, jo tas būtu ierobežojums "tikai uz papīra", kuru iespējams viegli apiet caur citām ES valstīm.

Vēl pirms nepilnas nedēļas Siliņa intervijā TV3 pauda viedokli, ka Latvijai vienai nav jēgas vērsties pret Krievijas graudu importu, jo vienpusēji ierobežojumi nesasniegtu mērķi. Pēc Siliņas tobrīd teiktā, vienas pašas Latvijas pieņemts lēmums par Krievijas graudu importa aizliegumu būtu "aizliegums uz papīra", nevis realitātē, jo Krievijas graudi Eiropas Savienībā un arī Latvijā nonāktu pa citiem ceļiem. Līdzīgi tika izteicies arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.

Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

ZM iepriekš norādīja, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024. gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa – par 40 miljoniem eiro.