'KNAB nav Cūkkārpa' – korupcijas indeksā Latvija joprojām atpaliek, bet situācija uzlabojas

"Lai arī Latvijas rezultāti ilgtermiņā lēnām uzlabojas, tomēr mēs turpinām atpalikt no daļas ES un OECD valstu, kā arī noteikti nesasniegsim Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktos mērķus," uzsver Tauriņa.

Rādītāju mēra 100 punktu skalā 180 valstīs, kur Latvija ir nosacīti 36. pozīcijā, jo daudzām rādītājs ir identisks. "Latvijas rādītājs ir nozīmīgs, ko var redzēt, salīdzinot ar kaimiņiem un kopumā," rezultātu prezentācijā otrdien sacīja Tauriņa.

Salīdzinot ar citām ES un OECD valstīm, saņemtais punktu skaits Latvijai joprojām ir ievērojami zemāks, lai arī starp 27 ES valstīm Latvijai izdevies pakāpties uz 14. vietu, to dalot ar Spāniju. Arī Igaunijas 2023. gada rezultāts ir pieaudzis un sasniedzis 76 punktu līmeni, kas ir par 12 punktiem augstāks nekā ES vidēji.

"Delna" norāda, ka Igaunijas KUI rādītājs ne tikai ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet arī visā KUI vērtēšanas laikā bijis vairāk nekā 10 punktus augstāks nekā Latvijai. Lietuvas un Latvijas rezultāti šogad ir gandrīz identiski, lai arī ilgstoši Lietuvas rezultāts bijis augstāks, Latvija šim līmenim pietuvojusies.

Kā norāda Tauriņa, Latvijas lēnais progress cīņā ar korupciju skaidrojams ar kavēšanos uzņemties atbildību un ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus. ""Delna" ir sagatavojusi virkni rekomendāciju valdībai un lēmumu pieņēmējiem, ko ieviešot, varam cerēt, ka cīņa ar korupciju sekmēsies tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritāte," viņa uzsver.

Tomēr arī Evikas Siliņas (JV) valdībai trūkst konkrētu piedāvājumu rīcībai "Delnas" minētajās jomās, pēc valdības rīcības plāna analīzes secina organizācija. "Lai arī valdība norāda, ka Latvijā jānodrošina pretkorupcijas politikas attīstība, datu atklātība un pieejamība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana, tomēr skaidri rīcības punkti korupcijas apkarošanas jautājumos vai nu nav piedāvāti, vai valdības plānā nav izcelti pietiekami," akcentē "Delna".

No rīcības plānā minētā "Delna" kā īpaši būtisku izceļ KNAB darba un sasniegto rezultātu izvērtējuma nepieciešamību. "KNAB ir jābūt galvenajam pretkorupcijas politikas balstam valstī ar nozīmīgu ietekmi uz visām minētajām jomām, taču arī pēdējos gados tas nav vērojams," akcentē Tauriņa.

"KNAB nav Cūkkārpa ar Hariju Poteru, kas ar burvju zizli var atrisināt visas problēmas", diskusijā sacīja SIA "Schwenk Latvija" valdes locekle Evita Goša. Tāpat viņa aicināja katram padomāt, vai var nosaukt vismaz piecas lietas, ko KNAB pagājušajā gadā atrisināja.

Uz jautājumu, kas valdībai un atbildīgajiem būtu jādara, lai Latvijā sasniegtu korupcijas apturēšanas izrāvienu, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs arī piekrita Gošai – sabiedrības viedokli ietekmē arī KNAB atrisinātās lietas. Viņa ieskatā korupcijas novēršanas jautājumam jābūt dienas kārtībā, sistemātiskai pieejai, līdzīgi kā uzņēmumos. "Uzskatu, ka valsts uzņēmējiem ir pietiekami liela ietekme uzņemties līderību un mainīt sistēmu. Ar pieredzes apmaiņu, piemēriem, labo praksi spējam ledu lauzt un iet pareizajā virzienā. Sarežģīti jautājumi, vienas atbildes nav," sacīja Griškevičs.

Kopumā valdības rīcības plāna saturs "Delnai" liek secināt, ka arī turpmāk Latvijas rezultātu uzlabojums Korupcijas uztveres indeksā varētu būt stagnējošs, tāpēc organizācija aicina valdību un lēmumu pieņēmējus drosmīgi un apņēmīgi pievērsties tās rekomendācijām politiskās un biznesa integritātes, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas jomās.

Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu pilnu "Delnas" veikto analīzi un rekomendācijas iespējams skatīt organizācijas mājaslapā.

Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.

Indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas rezultātu, TI izmantoja deviņus avotus no astoņām dažādām institūcijām. Indeksa rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.