Premjerei Evikai Siliņai (JV) nav precīzas informācijas, vai pašlaik iespējama Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas pārstāvētās Latvijas Krievu savienības (LKS) darba apturēšana, par kuras līderi atklātībā nākusi informācija par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
Vaicāta par iespējām ierobežot Ždanokas un viņas vadītājas LKS darbību, Siliņa pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes atzīmēja, ka pašlaik nav vēl skaidrs, vai pie esošā regulējuma var aizliegt organizācijas darbību, ja sadarbības fakts nav oficiāli konstatēts kriminālprocesā.
Siliņa izcēla gan jau paveikto cīņā pret noziegumiem pret valsti, gan arī pieļāva iespēju turpināt likumdošanas stiprināšanu. Ja nepieciešams, varam skatīties uz jauniem papildu grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, lai noteiktu stingrāku regulējumu, izteicās politiķe.
Valsts drošības dienests (VDD) ir norādījis, ka pie papildu informācijas saņemšanas tiks turpināta izmeklēšana attiecībā uz konkrēto politisko spēku vai politiķi, atzīmēja Ministru prezidente.
Siliņa vērsa uzmanību, ka Saeima 2022.gadā pieņēma vēlēšanu likumu grozījumus, kas liedz tiesības kandidēt uz EP bijušajiem komunistiskā režīma darboņiem, kas iestājās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, un šis ierobežojums attiecas arī uz Ždanoku.
Saeima grozījumus veica EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā) un citās līdzīgās organizācijās. Ministru prezidente uzsvēra to kā politisku panākumu.
Tāpat ir stiprināts Krimināllikums, paredzot bargāku atbildību tām personām, kas sadarbojas ar ārvalstu aģentiem, uzsvēra Siliņa. Neesot noslēpums, ka iepriekš tiesas ļoti rezervēti piemērojušas attiecīgās normas, tāpēc koalīcija no savas puses ir gatava turpināt likumdošanas uzlabošanu, solīja premjerministre.
Kā ziņots, nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Ždanoka vismaz kopš 2004. gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".
Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".
"Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums," teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka "es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem".
Savukārt opozīcijā esošais aicina apturēt Ždanokas pārstāvētās Latvijas Krievu savienības darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
