Digitālajām prasmēm jābūt vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju, uzskata valdība

Ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka minētais ceļvedis nosaka valsts turpmāk plānoto virzību uz Eiropas digitālo mērķu sasniegšanu tādās jomās kā digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un publisko pakalpojumu digitalizācija.

Lai kopīgi ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sasniegtu Eiropas digitālai desmitgadei izvirzītos mērķus, stratēģiskajā ceļvedī Latvijai ir atspoguļoti 16 rezultāti un scenāriji to sasniegšanai. Tiek paredzēts, ka valstu ceļveži tiks aktualizēti ik pēc diviem gadiem.

Ministrijas izstrādātais ziņojums arī nosaka turpmāko atbildību un jomu sadalījumu, atbilstoši iesaistīto ministriju kompetencēm. VARAM ceļvedi izstrādāja sadarbībā ar nozares ministrijām – Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Aizsardzības ministriju.

Plānots, ka līdz 2030. gadam Latvijā pamata digitālās prasmes būs apguvuši vismaz 70% iedzīvotāju. Ievērojot esošo digitālo prasmju nepietiekamību iedzīvotāju vidū un uzņēmumos, Latvijā digitālo prasmju apguve un pilnveide noteikta kā prioritāte "Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam" un "Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam".

VARAM piebilda, ka minētajos plānošanas dokumentos iekļautie pasākumi paredz dažādu līmeņu digitālo prasmju un izglītības attīstīšanu, lai uzņēmumi un iedzīvotāji kļūtu pilnvērtīgi digitālās ekonomikas dalībnieki, komersanti darbā plaši izmantotu digitālos risinājumus savukārt publiskā pārvalde sniegtu ērtus digitālus pakalpojumus.

Līdz 2030. gadam tiks turpināta digitālās infrastruktūras attīstība, nodrošinot labāku gigabitu savienojamību, platjoslas internetu, kā arī aptverošu 5G pārklājumu. VARAM uzskata, ka minētie pasākumi nodrošinās drošu un pieejamu digitālo un datu infrastruktūru, veicinās tehnoloģiju izmantošanu un attīstību, uzlabos iedzīvotāju piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.

Ceļvedis Latvijai ietver pasākumus publisko pakalpojumu nodrošināšanai tiešsaistē, lai iedzīvotāji un uzņēmēji varētu ērti un ātri izmantot valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus, kā arī būtu nodrošināta piekļuve drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un piekļuve pacienta e-veselības kartei.

Saskaņā ar digitālās dekādes ziņojumu par Latviju, publisko pakalpojumu digitalizācijā Latvija ir starp vadošajām dalībvalstīm ES, publiskos pakalpojumus izmanto 87% iedzīvotāju (ES – 77%) un 86% uzņēmēju (ES – 84%) Lai veicinātu vēl plašāku publisko pakalpojumu izmantošanu tiešsaistē, ir plānoti pasākumi digitālo prasmju stiprināšanai un pakalpojumu vides pilnveidošanai, cita starpā nodrošinot arī konsultācijas un pieeju tehniskajiem līdzekļiem un sakaru kanāliem.

Ceļvedī plānoti pasākumi, kuru mērķis ir ievērojami palielināt mazo un vidējo uzņēmumu skaitu ar vismaz pamata digitālās intensitātes līmeni. VARAM uzskata, ka tas veicinās digitālo tehnoloģiju un jaunu progresīvu risinājumu izmantošanu mazos un vidējos uzņēmumos.

"Īstenojot ceļvedī ietvertos pasākumus mēs veicināsim modernu, digitalizētu, izglītotu un labklājīgu sabiedrību un mērķorientētu digitālo pārveidi, kas sniegs ieguldījumu industrijas attīstībā, modernizēs publisko sektoru un uzlabos iedzīvotāju dzīvi, kā arī stiprinās mūsu sabiedrības drošību un noturību," pauž ministrijā.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atzina, ka valsts ir noteikusi virkni izmērāmu mērķu, kas Latvijai jāsasniedz ar digitalizāciju saistītajās jomās.

"Ir jāizmanto visas iespējas, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem apgūt un pilnveidot digitālās prasmes digitālā laikmeta iespēju izmantošanai. Nepieciešami arī atbalsta pasākumi digitālo tehnoloģiju plašai izmantošanai uzņēmumos, lai uzlabotu to produktivitāti un konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī. Tāpat mums vēl ir daudz darāmā arī infrastruktūras un valsts pārvaldes digitalizācijā. Cieši sadarbojoties valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem nozaru asociācijām, akadēmiskajām un pētniecības organizācijām, uzstādītie ambiciozie mērķi ir sasniedzami," pauda Bērziņa.