Ja valsts drošības iestādes, prokuratūra pēc atbilstoša atzinuma politiķes Tatjanas Ždanokas (LKS) lietā to rosinās, tiesa varēs lemt par Ždanokas vadītās partijas Latvijas Krievu savienība darbības izbeigšanu, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Viņš norādīja, ka pēc publiski izskanējušās informācijas Latvijas drošības iestādes pašlaik jau veic pārbaudi attiecībā uz Ždanokas iespējamo sadarbību ar Latvijai nedraudzīgas valsts specdienestu. Politiķis pieļāva, ka drošības iestādes savu rīcību šajā jautājumā koordinēs kopā ar prokuratūru.
Atbilstoši likumam gan valsts drošības iestādes, gan prokurors var iesniegt pieteikumu tiesā par partijas darbības izbeigšanu. Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt arī tad, ja partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, kā arī, ja partijas darbības apdraud valsts vai sabiedrisko drošību.
NDK vadītājs gan arī atzīmēja, ka, lai būtu iespējams sodīt par sadarbību ar Latvijai nedraudzīgas valsts specdienestu, attiecīgi grozījumi Krimināllikumā tika virzīti jau 2016. gadā. Komisija attiecīgus grozījumus virzīja pēc tam, kad drošības iestādes bija informējušas NDK par atsevišķu Latvijas politiķu sadarbību ar mums nedraudzīgu valstu drošības dienestiem.
Tomēr tolaik žurnālistu organizāciju "diezgan kategorisku iebildumu" dēļ viena no normām netika pieņemta, sacīja politiķis. Latkovska vērtējumā preses pārstāvju tā laika nostāja saistīta ar nepietiekamu izpratni par grozījumu būtību, kāpēc šādas izmaiņas bija nepieciešamas. Vēstīts, ka mediju pārstāvji tolaik bažījās par atsevišķu normu iespējamo negatīvo ietekmi uz žurnālistu darbu.
Tomēr arī 2016. gadā pieņemtie pārējie grozījumi deva signālu personām, kuras sadarbojas ar Krievijas specdienestu, ka par to draudēs sods, līdz ar to šāda sadarbība vai nu mazinājās, vai tika vairāk slēpta, atzīmēja NDK vadītājs. Vēlāk veiktas arī papildu izmaiņas Krimināllikumā.
2022. gadā pieņemtie grozījumi Politisko partiju likumā arī nodrošina iespēju valsts drošības iestādēm, prokuratūrai vajadzības gadījumā vērsties pret partijām, ja tiek konstatēta pret Latviju vērstas darbības, atzīmēja Latkovskis.
Kā ziņots, nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004. gada regulāri atskaitījās FSB darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".
Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".
Savukārt VDD atgādinājis, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējoties kā noziegums.
Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot "mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai".
VDD vērtējumā, Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.
2016. gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosinājuši pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc dienestu skatījumā bija nepieciešamas izmaiņas, bija Krievijas īstenotās tā saucamais tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie.
Tā rezultātā 2016. gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti. Vienlaikus jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks, paziņojumā paudis VDD.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
