Pēc tam, kad 11 deputāti nobalsoja par Kārliņas atbrīvošanu no amata, domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Lauris Pīlēģis ("Mēs - Talsiem un novadam") un vietnieks administratīvajos jautājumos Aldis Pinkens (JV) paziņoja par atkāpšanos no amata, dodot iespēju iesnieguma autoriem par Kārkliņas atkāpšanos no amata, veidot savu komandu un turpmāk vadīt domi. Pīlēģis pauda cerību, ka jaunā komanda spēs turpināt īstenot projektus Dundagas ielas otro kārtu, Vilkmuižas peldvietas labiekārtošanu, bērnudārza "Vīnodziņa" atjaunošanu un citus projektus.
Pīlēģis norādīja, ka, ņemot vērā to, ka par domes priekšsēdētājas atbrīvošanu no amata nobalsoja arī līdzšinējā koalīcijā ietilpstošās "Latvijas zaļās partijas" deputāti, domē vairs nav iespējams pieņemt lēmumus un esošā koalīcija beidz pastāvēt.
Pīlēģis pārmeta deputātiem, ka tieši pirms budžeta, ko ir problemātiski izveidot, no amata atbrīvojot priekšsēdētāju, pastāv risks, ka ilgākā laikā tiks paralizēts arī izpildvaras darbs.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu priekšsēdētāja vietnieks var atkāpties no amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.
Kā vēstīts, pirmdien ar 11 balsīm "par" no amata atbrīvota Talsu novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa.
"Pret" atbrīvošanu no amata nobalsoja vien septiņi deputāti, kuri pārstāv "Jauno vienotību", "Mēs - Talsiem un novadam".
Kārkliņa domes sēdē nepiedalījās.
Kā vēstīts, piektdien, 2. februārī, domes ārkārtas sēdē šo jautājumu sāka izskatīt, taču tika izsludināts pārtraukums pēc tam, kad Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aldis Pinkens (JV) nāca klajā ar priekšlikumu mainīt lēmumprojekta lemjošo daļu tā, ka deputātiem būtu jābalso par uzticības izteikšanu bezpartejiskajai Talsu novada domes priekšsēdētājai. Šodien domes juriste skaidroja, ka deputātiem ir tiesības balsot par priekšlikuma iekļaušanu lēmumprojektā. Priekšlikumu par uzticības izteikšanu Kārkliņai noraidīja 11 deputāti, tādējādi bija jābalso par Kārkliņas atstādināšanu no amata.
Piektdien bija sasaukta Talsu novada domes ārkārtas sēde, kurā bija jālemj par septiņu opozīcijas deputātu aicinājumu no amata atbrīvot Talsu novada domes priekšsēdētāju Kārkliņu. Kopumā domē ir 19 deputāti, tāpēc ar iesniedzēju balsīm priekšsēdētājas gāšanai nepietika, taču no Kārkliņas ir novērsies arī viņas pēdējais pārstāvētais politiskais spēks - Latvijas Zaļā partija, kurai domē ir divi deputāti.
Pieprasījumu iesnieguši deputāti Sandra Pētersone (NA), Gaidis Bērziņš (NA), Andis Astrātovs ("Talsu novada attīstībai", "Latvijas attīstībai"), Dainis Karols (LZS), Juzefa Kļava ("Talsu novada attīstībai", "Latvijas attīstībai"), Oļegs Solovjovs ("Talsu novada attīstība"/ "Latvijas attīstībai") un Almants Kalniņš (LZS).
Pieprasījuma iesniedzēji ārkārtas sēdē uzsvēra, ka nav apmierināti ar informācijas pieejamību par budžeta plānošanu un paredzētajiem risinājumiem tā sabalansēšanā, radot bažas par pašvaldības iespējām nodrošināt līdzšinējos atbalsta instrumentus iedzīvotājiem. Tāpat tika izteikti pārmetumi par skolu tīkla sakārtošanas jautājuma virzīšanu un īstenošanu un nepietiekamu iekšējo kontroles sistēmu.
Domes sēdē pieprasījuma autori Kārkliņai pārmeta neprasmīgu personālpolitiku pašvaldībā, kā rezultātā gada laikā ir pieņemti darbā aptuveni 80 darbinieki, kuru algošanai iztērēts vismaz miljons eiro. Kļava iebilda pret Kārkliņas apgalvojumiem, ka pašvaldības darbiniekiem desmit gadus nav paaugstināts atalgojums. Viņa skaidroja, ka tas ir paaugstināts regulāri par dažiem procentiem nevis tā, kā pēdējā gada laikā, kad algas paaugstinātas par 30%.
Kārkliņai pārmeta arī to, ka joprojām pašvaldībā nav iekšējā auditora, kā arī vairāku kultūras iestāžu vadītāju.
Domes priekšsēdētāja tika kritizēta par skolu slēgšanu, lēmumus pieņemot bez dziļākas analīzes. Turklāt tagad Mērsraga un Valdemārpils vidusskolas skolotāji, bērni un vecāki dzīvojot neziņā par savu nākotni vai arī izņemot bērnus no skolām un atstājot novadu, tādējādi samazinoties iedzīvotāju skaits novadā.
Ārkārtas domes sēdē Kārkliņa viņai pausto kritiku nekomentēja.
Neskatoties uz daudzajiem pārmetumiem par priekšsēdētājas darbu, Kārkliņas vietnieks Pinkens uzsvēra, ka pašlaik, kamēr nav pieņemts šī gada budžets, nav pamata runāt par to, ka budžets ir ar deficītu, jo pie tā vēl tiek strādāts un tas noteiktajā laikā tiks pieņemts.
Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam pašvaldības domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. Šī gada pašvaldības budžets ir jāapstiprina līdz 21.februārim.
Iepriekš Talsu novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa opozīcijas deputātu pieprasījumu atkāpties no amata novērtēja kā darba kvalitātes apliecinājumu - tas apliecinot, ka viņa strādājot labi, aģentūrai LETA iepriekš pauda priekšsēdētāja.
Runājot par šī gada budžeta plānošanu, kas, opozīcijas deputātu ieskatā, var radīt būtiskus finansiālus riskus, Kārkliņa aģentūrai LETA pauda nostāju, ka ar budžeta sagatavošanu "viss ir kārtībā". "Vērtējam, ko var optimizēt, ir izveidots plāns gan funkciju, gan finanšu auditam atsevišķās iestādēs," klāstīja domes priekšsēdētāja.
Talsu novada domē ir ievēlēti 19 deputāti. NA pārstāv Pētersone, Gundars Sebris, Gaidis Bērziņš un Andis Āboliņš.
"Jaunā vienotība" (JV) un kopā startējušās partijas "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" katra ieguvusi trīs mandātus. No JV ievēlēti Pinkens, Māris Rozenbergs un Andra Grīvāne-Bārda. Tikmēr "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" kopīgo sarakstu pārstāv Astrātovs, Solovjovs un Kļava.
Latvijas Zaļo partiju (LZP) pārstāvēja NA pametusī Kārkliņa, Ainis Stūrmanis un Ieva Brūna-Labāne, Latvijas Zemnieku savienību (LZS) - Karols un Almants Kalniņš. Domē strādā arī četri "Mēs - Talsiem un novadam" deputāti - Ilva Norenberga, Pīlēģis, Kalvis Kalniņš un Antra Grūbe.
Kā vēstīts, LZP pārtraukusi sadarbību ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Kārkliņu saistībā ar viņas iesaisti Izglītības un zinātnes ministrijas "uzspiestā skolu skaita samazināšanas plāna" īstenošanā.