Nedaudz augs nodeva par pases izsniegšanu; sadārdzinājums neattieksies uz pensionāriem

Izmaiņu autore Iekšlietu ministrija (IeM) informēja, ka pašreizējā parauga pases tika uzsākts izsniegt 2015. gadā. Tomēr, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir uzlabojams, mainot to dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu.

IeM 2021. gadā tika atļauts veikt iepirkuma procedūru par pasu sagatavju un pasu personalizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādi ar 2023. gadu. Minētajā uzdevumā noteiktās procedūras ir veiktas un ir sagatavoti jaunu pasu paraugi.

Tāpat ministrijā norāda, ka pase ir viens no personas identitātes un tiesiskā statusa apliecinošiem dokumentiem, tādējādi noteikumos paredzētais valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu varētu veicināt arī sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret valsts izsniegtu dokumentu, proti, veicināt ievērot pienākumu pasi glabāt un lietot tā, lai tā nekļūtu lietošanai nederīga vai nenonāktu citas personas rīcībā.

Tāpat ministrijā atzina, ka, lai nodrošinātu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas nepārtrauktību, procesa drošību, nodrošinātu augstus personu apliecinošu dokumentu kvalitātes un drošības standartus, nepieciešams uzturēt atbilstošu infrastruktūru, personāla resursus, valsts informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību, kam nepieciešami arī attiecīgi finanšu resursi.

Daļu no nepieciešamajiem finanšu resursiem iespējams saņemt, piesaistot Eiropas savienības (ES) fondu līdzekļus, daļu no citiem avotiem, bet tas pilnā apmērā nenosedz izmaksas, kas rodas personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesā.

Spēkā esošās valsts nodevas apmērs tika noteikts 2012. gadā, bet kopš tā laika ievērojami ir palielinājušās administratīvās izmaksas, lai nodrošinātu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesu, kā arī kā obligātais personu apliecinošais dokuments no 15 gadu vecuma ir noteikta personas apliecība.

Aktualizētie izmaksu aprēķini par izmaksām, kas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) rodas pases izsniegšanas procesā, norāda, ka izdevumi par vienu dokumenta vienību veido 34 eiro, kas iekļauj dokumenta izsniegšanas tiešās izmaksas – 9,49 eiro (pases sagataves iegādes izmaksas atbilstoši noslēgtajam līgumam) un 24 eiro PMLP ar pases izsniegšanu saistītās izmaksas (preces, pakalpojumi, atlīdzība).

Apzinot citu ES dalībvalstu noteiktās nodevas apmēru par pases izsniegšanu, IeM secināja, ka Igaunijā nodeva par pases izsniegšanu parastā kārtībā ir 45 eiro, Lietuvā – 50 eiro, savukārt, no tām ESvalstīm, kuras atbildēja uz PMLP iniciēto aptauju, zemākā valsts nodeva par pases izsniegšanu parastā kārtībā ir Zviedrijā - 34 eiro.

Ņemot to vērā, valdība lēma turpmāk paredzēt valsts nodevu par pases izsniegšanu desmit darba dienu laikā 34 eiro apmērā, bet valsts nodeva par steidzamu pases izsniegšanu divu darba dienu laikā - 60 eiro apmērā, kas ir par pieciem eiro vairāk, nekā patlaban.

Vienlaikus nodevas apmērs nemainīsies līdz 20 gadus vecām personām, pensionāriem un personām, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.

Šīm grupām valsts nodeva par pases izsniegšanu joprojām būs 15 eiro, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā, vai 30 eiro, ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā.

Pēc IeM aplēsēm, valsts nodevas celšana par pases izsniegšanu 2024. gadā ļaus iekasēt 850 985 eiro, bet 2025. gadā – 1,77 miljonus eiro.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka iepriekš tika plānots valsts nodevu par pasi noteikt 60 eiro apmērā līdzšinējo 30 eiro vietā. Tas raisīja sabiedrībā un politiķos sašutumu.

PMLP priekšniece Maija Roze iepriekš raidījumā "Spried ar Delfi" teica, ka jaunās pases būšot drošākas pret viltojumiem. "Kā mēs saprotam, ne tikai mūsu pusē tehnoloģijas iet uz augšu, bet arī tie, kas mēģina viltot dokumentus... arī tehnoloģijas attīstās, tāpēc ik pēc brītiņa atkal vajadzīgi jauni dokumenti ar nākošā līmeņa drošības pazīmēm".

PMLP portālam "Delfi" norādīja, ka obligātais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. eID kartes cena ir nemainīga – 15 eiro. Savukārt pase ir izvēles dokuments, ko var noformēt vajadzības gadījumā, piemēram, ja plānots ceļot uz trešajām pasaules valstīm. eID kartēm jauns dizains nav plānots.