Rinkēvičs: ekonomisko sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm arī ir veids, kā atbalstīt Ukrainu

Viņš norādīja, ka aizvadīto gadu globālie satricinājumi un plaša mēroga karš Ukrainā ir mainījuši to, kā daudzi no mums strādā un domā. Pēc prezidenta paustā, tas ir parādījis mūsu spēku un gatavību palīdzēt Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai.

"Mūsu palīdzība tiek novērtēta visos līmeņos. Ekonomisko sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju - arī ir spēcīgs veids, kā atbalstīt Ukrainu. Vienlaikus karš un dažādas ģeopolitiskās pārmaiņas, protams, ir radījušas arī zināmu nedrošību par nākotni. Tas ir tikai cilvēcīgi un vērojams visā pasaulē, ne tikai Latvijā," tādu viedokli pauda Rinkēvičs.

Savā uzrunā viņš ieskicēja drošības aspektus - Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Prezidenta ieskatā labāku drošības garantiju Latvijai un citām reģiona valstīm nav. Rinkēvičs atzīmēja, ka, neskatoties uz to, atbildība par valsti primāri gulstas uz mums pašiem.

Valsts prezidents atgādināja dažus no būtiskākajiem uzdevumiem, kas Latvijai būtu jānosaka par prioritāte. Rinkēvičs uzsvēra, ka, pirmkārt, svarīga ir Latvijas austrumu robežas nostiprināšana pret militārajiem un hibrīddraudiem - šis ir vitāls ieguldījums valsts drošībā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka tiek strādāts pie robežas aprīkošanas ar būtisku militāro infrastruktūru, tostarp tādu objektu kā poligons "Sēlija" būvniecību. Viņa ieskatā tas ir svarīgi gan valsts aizsardzības, gan alianses vajadzībām. Vienlaikus, pēc Valsts prezidenta paustā, aizsardzības nozares attīstība ir priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu ražošanas un piegāžu pašpietiekamību. Turklāt mērķtiecīgi tiek īstenoti papildus pasākumi, lai veicinātu sabiedrības noturību, stiprinātu valsts aizsardzības dienestus un reformētu civilās aizsardzības protokolus.

"Stingrāka tiesību aktu piemērošana un sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir neatņemama valsts interešu aizsardzības sastāvdaļa. Visbeidzot, ir jārīkojas, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu, risinot jaunas problēmas, ko rada dezinformācija un mākslīgā intelekta izmantošana vēlēšanu kampaņās. Tuvākajās dienās es plānoju iesniegt likumdošanas priekšlikumu Saeimā, lai nodrošinātu, ka arī šim aspektam tiek rasts attiecīgs regulējums," akcentēja Valsts prezidents.

Uzrunājot klātesošos, Rinkēvičs norādīja, ka, esot ekonomikas forumā Davosā, viņam bija iespēja piedalīties slēgtā diskusijā par globālo risku novērtējumu. Valsts prezidents uzsvēra, ka politiķi un uzņēmumu vadītāji bija vienisprātis, ka risku prognozes ir ievērojami pasliktinājušās. Tas arī parāda, ka globālie riski kļūst arvien kompleksāki.

"Līdz ar to ir grūtāk sagatavoties. Par vienu no galvenajiem riskiem tika atzīta nepatiesa informācija un dezinformācija, kas veicina vēl plašāku sabiedrības polarizāciju. Mēs to ļoti labi redzam šeit, Eiropā, un arī pāri Atlantijas okeānam, Ziemeļamerikā," norādīja prezidents.

Tāpat viņš piebilda, ka papildus tam pieaug ģeopolitiskās spriedzes, ekonomisko atšķirību, kā arī klimata pārmaiņu izraisītie riski. Rinkēvičs akcentēja, ka diskusijas laikā tika apspriests tas, cik svarīga ir gatavība riskiem visos līmeņos - valsts un privātajā sektorā.

"Tomēr pārliecība, kurai es arī personīgi piekritu, ir, ka mēs nedrīkstam dzīvot ar nolemtības sajūtu. Mums ir aktīvi jāveido nākotne, attīstot noturību pret globālajiem izaicinājumiem. Parādot savu gatavību, mēs parādām savu spēku," klātesošajiem sacīja prezidents.

Prezidents arī pieminēja, ka reģionālo darba vizīšu laikā viņš cenšas apmeklēt gan vietējo, gan ārvalstu kapitālsabiedrību ražotnes. Rinkēvičs uzsvēra, ka šie apmeklējumi ir pieredzes bagātinoši. Viņš pateicās tirdzniecības kameru biedriem par uzticību, ko tie izrādījuši Latvijai. Valsts prezidents piebilda, ka pozitīva un tālredzīga domāšana ir īpaši svarīga šajos nemierīgajos laikos. Viņš akcentēja, ka ir arī izaicinājumi, sākot ar darbaspēka trūkumu un pārmērīgu administratīvo slogu un beidzot ar ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi.

Pēc Valsts prezidenta paustā, uzņēmēji no valdības pieprasa arī skaidru īstermiņa un ilgtermiņa redzējumu. Rinkēvičs uzskaitīja, ka tas attiecas uz enerģētiku, klimatu, veselību vai jebkuru citu jomu. Viņš apliecināja, ka mēs apzināmies problēmas, taču reizēm šķiet, ka esam "iestrēguši problēmu identificēšanas posmā".

"Nezinu, cik daudzi no jums zina, bet Latvijā ir tāds joks, ka visi risinājumi ir jāiesniedz darba grupā. No daudziem ārvalstu pārstāvjiem esmu dzirdējis, ka, lai kāds izaicinājums būtu, atbilde vienmēr ir darba grupa. Un problēma ir tā, ka reizēm risinājumi kaut kur pazūd. Tas ir tas, par ko es, tiekoties ar Ministru prezidenti un citiem nozaru ministriem, uzstāju, lai mēs būtu aktīvāki," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņa ieskatā ir jākoncentrējas uz rezultātu, ko vēlamies sasniegt, nevis uz procesu. Valsts prezidents norādīja, ka viņš tic "sniega bumbas efektam" un mazām pozitīvām pārmaiņām, kas noved pie lielākiem rezultātiem. Rinkēvičs akcentēja, ka ir jāsāk rīkoties.

"Kad jaunā valdība uzsāka darbu, es viņus mudināju pievērst īpašu uzmanību izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai mūsu valstī. Turklāt prioritātēm jābūt arī veselības aprūpei, ārējai un iekšējai drošībai, kā arī Latvijas ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Es turpināšu darbu ar valdību, lai veicinātu izpratni par šiem uzdevumiem," solīja prezidents.

Viņš norādīja, ka, tiekoties ar cilvēkiem Latvijas reģionos, viņš secinājis, ka, lai īstenotu pārmaiņas, ir jārunā ar cilvēkiem, jāuzklausa viņus un jāskaidro, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas. Valsts prezidents atzina, ka šajā jomā novērojis diezgan sarežģītu situāciju.

Pēc prezidenta paustā, nepietiek ar to, ka ministri vienkārši dodas izbraukumos pa valsti, lai tiktos ar pašvaldībām, vai ar tiem cilvēkiem, kuri strādā aģentūrās, par kurām ministrs ir atbildīgs, bet ir jārunā ar sabiedrību kopumā, organizējot publiskās tikšanās vai citos veidos. Rinkēvičs norādīja, ka viņš ir izveidojis Valsts konkurētspējas komisiju, lai stiprinātu valdības centienus uzlabot Latvijas konkurētspējas priekšrocības zinātnē, augstākajā izglītībā un uzņēmējdarbībā.

Valsts prezidenta ieskatā, Latvijas konkurētspējai jābalstās, pirmkārt, uz labu izglītības sistēmu un augsti kvalificētu un veselīgu darbaspēku. Otrkārt, jākoncentrējas uz zinātni un inovācijām, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Treškārt, jāatbalsta arī tradicionālās un rentablās nozares. Prezidents uzskata, ka mūsu stiprā puse varētu būt uzņēmumu izveidošanas un attīstīšanas temps, kā arī pārskatāms un uzticams lēmumu pieņemšanas process.

"Runājot par nākotnes ekonomiku, mums ir jādomā par ilgtspējīgu izaugsmi. Es uzskatu, ka Latvijai jāturpina ceļš uz enerģētisko drošību un neatkarību, izmantojot atjaunojamos resursus. Valdībai ir jābūt skaidrai stratēģijai par to, kā nākotnē attīstīsies mūsu enerģētikas un klimata skartās nozares. Šajā jautājumā es plānoju rīkot diskusiju ar galvenajām iesaistītajām pusēm, lai apspriestu Latvijas enerģētikas stratēģiju," akcentēja Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka valdībai ir liela loma nepieciešamo izpildvaras lēmumu pieņemšanā, taču ikviens no mums varētu būt pārmaiņu veicinātājs. Valsts prezidenta ieskatā Latvijas galvenā priekšrocība ir tā, ka katrs uzņēmums un pat katrs indivīds var atrast veidu, kā piedalīties mūsu nākotnes labklājības veicināšanā. Rinkēvičs uzsvēra, ka to var panākt, aktīvi iesaistoties organizācijās, piemēram, tirdzniecības kamerās.

"Jums ir iespējas sadarboties ar vietējām pašvaldībām. Jūs varat sākt ar pārmaiņu ieviešanu savā uzņēmumā, piemēram, sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem jaunu produkta izstrādē vai par prioritāti izvirzot savu darbinieku mūžizglītību. Daudz kas jau ir paveikts, bet mums priekšā ir vēl daudz iespēju. Par laimi, uzņēmējdarbība vienmēr ir elastīgāka un prasmīgāk apmācīta, lai tās saskatītu un realizētu," runas noslēgumā uzsvēra Rinkēvičs.