Krievijas varasiestādes saistībā ar apsūdzībām kriminālnodarījumos izsludinājušas meklēšanā 64 iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus, bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu un sešus Latvijas ministrus, Rīgas mēru, kā arī, pirmo reizi Krievijas vēsturē, citas valsts vadītāju, Igaunijas premjeri Kaju Kallasu. Par to raksta interneta izdevums "Mediazona", kurš izpētījis Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas datubāzi.
Kā raksta "Mediazona", latviešu politiķi izsludināti meklēšanā lietā par apbedījumu iznīcināšanu (Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 243.3 pants), ko Krievijas izmeklēšanas komiteja ierosinājusi pēc tam, kad Rīgā, Pārdaugavā, 2022. gadā tika demontēts tā dēvētais Uzvaras piemineklis.
Formālais iemesls izmeklēšanas uzsākšanai bijusi Latvijas izstāšanās no līguma ar Krieviju par memoriālu saglabāšanu, ko atbalstīja Saeima.
Meklēšanā izsludināti 59 no 68 deputātiem, kuri nobalsoja par šīs vienošanās pārtraukšanu. Starp viņiem ir patlaban esošā Ministru kabineta locekļi: zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības ministra Anda Čakša (JV), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Tāpat Krievijas varasiestādes meklē piecus deputātus, kuri balsojumā nepiedalījās, 15 no kopumā 38 Rīgas domes deputātiem, kuri pieņēma lēmumus par pieminekļa nojaukšanu, tostarp pašreizēju Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) un viņa priekšteci Mārtiņu Staķi, kā arī eksministri Mariju Golubevu, kura līdz 2022. gada maijam vadīja Latvijas Iekšlietu ministriju.
Saistībā ar lēmumiem demontēt padomju memoriālus meklēšanā izsludināti arī vairāki Lietuvas ierēdņi.
"Mediazona" pētītajā Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzē atradusi, ka tiek meklēts kultūras ministrs Simonas Kairis, seši Viļņas pilsētas padomes deputāti, Klaipēdas mērs Arvīds Vaitkus, viņa vietnieks un 13 pilsētas mērijas locekļi.
Pirmo reizi Krievijas vēsturē meklēšanā izsludināts kādas ārvalsts līderis – Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Žurnālisti šo lēmumu saistījuši ar Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina uzdevumu pārbaudīt igauņu valdību saistībā ar padomju memoriālu daļas demontāžu.
Kopā ar Kallasu meklēšanā izsludināts Valsts kancelejas vadītājs Taimārs Peterkops.
"Mediazona" pētītājā datubāzē uzgājusi vairāk nekā 700 ārvalstnieku kartītes, pret kuriem sāktas politiskas lietas.
Līdztekus Baltijas valstu politiķiem, meklēšanā izsludināti arī ANO Starptautiskās tiesas priekšsēdētājs, kurš izsniedzis Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi, kompānijas "Meta" preses sekretārs, kurš aizmuguriski arestēts saistībā ar apsūdzībām terorisma atbalstīšanā, bijušie un esošie Ukrainas bruņoto spēku vadītāji, ukraiņu aktīvisti un televīzijas raidījumu vadītāji, gandrīz 400 ārvalstnieki, kuri Kijivas pusē karo kā brīvprātīgie – no kuriem vairums ir no Gruzijas, Lielbritānijas un Baltkrievijas.
Kā raksta medijs, meklēšanā izsludināti arī eksdeputāts Juris Jurašs, kurš iepriekš devās karot uz Ukrainu, aktīvists Gundars Kalve, medmāsa Sarmīte Cīrule, kā arī vēl vairāki cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!