Valsts aizdos Rēzeknei piecus miljonus eiro

Valdība izskatīja FM informatīvo ziņojumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai". Dokuments izstrādāts, balsoties uz budžeta likumu, kas nosaka, ka valdība var lemt atbalsta pasākumiem finanšu grūtībās nonākušām pašvaldībām, kurās vēl nav uzsākts finanšu stabilizācijas process.

Ziņojumā FM izklāsta Rēzeknes pašvaldības finansiālās problēmas, norādot, ka pašvaldībai 2023. gadā bija izveidojies budžeta iztrūkums, kuru segšanai dome bija lēmusi ņemt īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai 1,3 miljonu eiro apmērā. Tāpat pašvaldībai ir kavēti maksājumi pret kreditoriem, kas 2023. gada laikā ir pieauguši līdz 4,3 miljoniem eiro. FM arī norāda, ka pašvaldība, slēdzot līgumus par investīciju projektu īstenošanu bez finansiāla seguma, nav ievērojusi vairākus normatīvos aktus.

"Rēzeknes dome, neparedzot 2023. gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi," norāda FM.

FM par minētajiem pārkāpumiem 2023. gadā ir vairakkārt informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas ir uzsācis resorisko pārbaudi par Aleksandra Bartaševičs rīcību. Pats Rēzeknes mēr ar ministres rīkojumu ir atstādināts no amata pildīšanas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pērn 3. oktobrī izveidoja Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgo komisiju, kura izvērtē pašvaldības iesniegto informāciju, un uzrauga pašvaldības finansiālo darbību, tajā skaitā progresu doto uzdevumu izpildē.

Pašvaldība pēc komisijas lūguma lēma par papildus veicamajiem pasākumiem finansiālās situācijas stabilizēšanai, par aizņēmumu atmaksas termiņu maiņu, lai nodrošinātu finansējumu darbinieku algām. Tāpat Rēzekne plāno līdz šā gada 1. aprīlim izstrādāt detalizētu plānu pašvaldības grāmatvedības funkcijas centralizācijai. 19. janvārī Rēzekne ir iesniegusi FM 2024.gada budžeta projektu ar pamatbudžeta deficītu 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat saskaņā ar Rēzeknes 2024 .gada budžeta projektu pašvaldībai nepieciešams aizņēmums 5,35 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 4,2 miljoni eiro uzņemto saistību izpildei.

Lai risinātu Rēzeknes finansiālās problēmas, FM piedāvāja piešķirt pašvaldībai valsts aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro uzņemto saistību, kurām uz 2023. gada 31. decembri ir iestājies maksāšanas termiņš, izpildei. Minētais aizdevumus būtu jāatmaksā 15 gadu laikā.

FM arī sagaida, ka pašvaldība iesniegs apliecinājumu par atvērtu kontu Valsts kasē visu izdevumu veikšanai.

Vienlaikus pašvaldībai līdz šā gada 1. aprīlim jāiesniedz apstiprināta vidējā termiņa budžeta prognoze 2025.–2026. gadam, nepieciešamības gadījumā pievienojot ilgtermiņa risinājuma darbības plānu finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Tāpat FM rosina paredzēt, ka pašvaldība reizi ceturksnī atskaitās par tās finanšu situāciju.

"Ja pašvaldība nesadarbojas un nav progress finanšu situācijas stabilizēšanā, vai līdz 2024. gada 21. februārim nepieņem domē 2024. gada sabalansētu budžetu, FM informēs VARAM ar lūgumu izvērtēt pašvaldības domes atbildību," piebilst FM.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) piebilda, ka Rēzeknei šā gada budžets jāpieņem līdz 21. februārim un fakts, ka budžetā būs deficīts, nedod tiesības atlaist Rēzeknes domi.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka par domes atlaišanu varētu spriest tad, ja Rēzeknes pašvaldība nespēs veikt tās obligātās funkcijas, piemēram, uzturēt skolas, maksāt algas un tīrīt ielas.