Latvija paaugstinās samaksu par Krievijas lauksaimniecības preču importu ES

Zemkopības ministrijā (ZM) portālu "Delfi" informēja, ka valdība apstiprināja izmaiņas kārtībā, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi.

Ministrijā skaidroja, ka pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES ārējā robeža, veic PVD. Patlaban noteiktā maksa par kontroli un uzraudzību, kas ir spēkā no 2020. gada janvāra, vairs nesedz faktiskās izmaksas. Tāpēc paredzēts palielināt maksu par ievesto kravu robežkontroli ES no trešajām valstīm.

PVD cenrādī noteikta maksa par kravu pastiprinātu oficiālo kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par kravas neatbilstību. Izmaksas par kontroli sedz atbildīgais operators, kā arī atbildīgais operators maksā par laboratoriskajiem izmeklējumiem, ja tiek veikta pastiprināta kravas kontrole. Pastiprināti kontrolētie kravas tiek aizturēti robežkontroles punktā līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai, un jebkuras izmaksas, kas rodas šajā laikā, arī sedz operators.

Maksu par pastiprinātu oficiālo kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, piemēros papildus noteiktajai maksai par standarta robežkontroles veikšanu. Pastiprinātas kontroles gadījumā maksājums par PVD kontroli atkarībā no transportlīdzekļa veida un konkrētās kravas apjoma sadārdzināsies par 142-280% pārtikas sūtījumiem un par 247-549% dzīvnieku barības sūtījumiem.

ZM atsaucās uz analīzi par Latvijā importētajām precēm, norādot, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas.

"Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām," pauž ZM.

Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piebilda, ka, izvērtējot situāciju un ņemot vērā pastāvošās bažas, ir nepieciešams pastiprināt importa pārtikas kravu no Krievijas un Baltkrievijas kontroli, pārbaudīt produkcijas izcelsmi, kā arī veikt vairāk laboratorisko paraugu izmeklējumu.

"Tas aizdomu gadījumā ļaus izvērtēt iespējamos riskus, piemēram, pārrobežu faktoru izraisītu sabiedrības apdraudējumu, kura cēlonis var būt bīstamas infekcijas slimības un citu infekcijas slimību uzliesmojums, kā arī bioloģisko, ķīmisko un radioaktīvo vielu, vides un nezināmas vai ļaunprātīgas izcelsmes izraisītu apdraudējumu," sacīja ministrs.

"Delfi" jau vēstīja, ka Saeima nolēma vērtēt Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu aizliegt Latvijā importēt Krievijas graudus.

Deputāti nolēma nodot izvērtēšanai komisijā NA izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz noteikt, ka lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegāde no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas republikas ir aizliegta.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir nepieļaut jebkāda veida tirdzniecību ar kara noziegumu valsti – Krieviju – lauksaimniecības produktu apritei Latvijā vai ar Latvijas starpniecību, iekļaujot arī Krievijas sabiedroto Baltkrieviju, kura var tikt izmantota, kā tranzītvalsts.