Zikovs tika izsaukts uz ĀM, lai sniegtu paskaidrojumus par publiski pieejamo sarakstu ar Latvijas pilsoņiem, tostarp bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas, portāls "Delfi" uzzināja ĀM.
Ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts tikšanās laikā pauda kategorisku protestu, nosodot Krievijas praksi paplašināti piemērot savu nacionālo jurisdikciju, attiecinot to uz Latviju.
Mikuts uzsvēra, ka Krievijas centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un tādēļ ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.
ĀM ir saziņā ar Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu eventuālos riskus Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat ministrija strādā ar ES partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.
Ministrijā norādīja, ka tai jau 2022. gada decembrī, kad kļuva publiski zināms, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes saistībā ar Saeimas pieņemto likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un tā izpildi, oficiāli informēja Krievijas pusi, paužot kategorisku nosodījumu.
Tāpat ministrija par šo situāciju ir vairākkārt informējusi Latvijas valsts institūcijas, aicinot esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi vērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzītā, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Ministrija atkārtoti aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos, īpaši ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā tranzītā, ministrija aicina izvērtēt, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Ja tomēr nepieciešams doties ārpus Latvijas, ĀM iesaka portālā "latvija.lv" reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu ministrijas mājaslapā un nodrošināties ar Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.
Jautājumu par Krievijas politiski motivētu lietu un ekstrateritoriālu vēršanos pret Latvijas un citu valstu pilsoņiem ministrija turpinās uzturēt ar ES un NATO partneriem, kā arī ar citām valstīm starptautisko organizāciju ietvaros.
Jau ziņots, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 deputātiem, kuri nobalsoja par Latvijas izstāšanos no līguma ar Krieviju par memoriālu saglabāšanu. Starp viņiem ir patlaban esošā Ministru kabineta locekļi: zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības ministra Anda Čakša (JV), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Tāpat Krievijas varasiestādes meklē piecus deputātus, kuri balsojumā nepiedalījās, 15 no kopumā 38 Rīgas domes deputātiem, kuri pieņēma lēmumus par pieminekļa nojaukšanu, tostarp pašreizēju Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) un viņa priekšteci Mārtiņu Staķi, kā arī eksministri Mariju Golubevu, kura līdz 2022. gada maijam vadīja Latvijas Iekšlietu ministriju.
Saistībā ar lēmumiem demontēt padomju memoriālus meklēšanā izsludināti arī vairāki Lietuvas ierēdņi.
"Mediazona" pētītajā Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzē atradusi, ka tiek meklēts kultūras ministrs Simonas Kairis, seši Viļņas pilsētas padomes deputāti, Klaipēdas mērs Arvīds Vaitkus, viņa vietnieks un 13 pilsētas mērijas locekļi.
Pirmo reizi Krievijas vēsturē meklēšanā izsludināts kādas ārvalsts līderis – Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
