Pēc Krievijas pagājušā gada īstenotās rīcības nekas neliecina, ka tā atkāpjas no saviem impēriskajiem centieniem ieņemt Ukrainu. Karadarbība ir iegājusi maratona posmā, taču vienlaikus Krievijas elitē daudz vairāk tiek spriests par dzīvi pēc Putina, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskats par 2023. gadu.
"2023. gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tiem atkāpties. Krievija Ukrainu neuzskata par īstu valsti, bet gan kā savas impērijas turpinājumu, kas Rietumu ietekmē no Krievijas novērsusies. Tāpat Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem ilgtermiņā jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā," lasāms SAB pārskatā.
Tāpat SAB informācija liecina, ka Krievijas elitē ir intensificējušās diskusijas par dzīvi pēc Putina.
Karš kā maratons, Rietumu vājināšana
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
