Krievija pašlaik vērojamo Ukrainas vājumu mēģinās izmantot savā labā, tomēr strauji uzbrukuma manevri un triecieni nav paredzami, jo Krievijai nav tik milzīgu resursu, prognozēja Latvijas Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.
Ģenerālis atzīmēja, ka agresors, iespējams, ir sajutis, ka spēj atgūt iniciatīvu gan taktiskajā, gan, iespējams, stratēģiskajā līmenī, vērtējot, cik ilgi Ukraina kā valsts varētu noturēties un cik ilgi turpinātos sabiedroto atbalsts. Viņaprāt, Krievija ļoti labi saprot, ka Ukrainas spēja pretoties ir atkarīga no Rietumu atbalsta ar bruņojumu.
Lai arī Krievija pašlaik vērojamo Ukrainas vājumu mēģinās izmantot savā labā, tomēr straujus uzbrukuma manevrus un triecienus eksperts neparedz, jo Krievijai nav tik milzīgu resursu. Maskava ir pārņēmusi Avdijivku, savukārt Ukrainas karaspēks no pilsētas ir atkāpies.
Pēc Pudāna paustā, Avdijivkas piemērs liecina, ka tās ieņemšana krieviem prasījusi vairākus gadus. Viņaprāt, Krievija mēģinās ar maziem mērķiem iet uz priekšu un varbūt kādu teritoriju iegūt, taču tomēr viņiem galvenais esot nezaudēt un neatkāpties.
Zemessardzes komandiera ieskatā, Ukrainas puse pašlaik spēj veikt tikai aizsardzības operācijas, jo arī Ukrainas armijai ir izaicinājumi ar personāla nogurumu un atjaunošanu.
Pēc Pudāna paustā, lai Ukrainas armija virzītos uz priekšu, ir nepieciešamas trīs komponentes - plašāka mobilizācija, lielāks Rietumvalstu atbalsts un jauni taktiski operacionālie risinājumi.
"Jaunajai komandvadībai jāmeklē jaunas idejas, proti, taktiski operacionāli risinājumi, kā spēt karu nezaudēt un, vēlams, vinnēt. Vienīgais, kā uzvarēt šo karu, ir fiziski iznīcināt pretinieku spēkus ja ne visā, tad lielākajā daļā teritorijas. Ņemot vērā Ukrainas resursus, maz ticams, ka tie šogad gūs galīgo uzvaru," uzsvēra Pudāns.
Viņš pieļāva, ka ukraiņi, iespējams, varētu mēģināt atgūt stratēģisko pārākumu nevis cīņās frontes līnijā, bet frontes dziļumā - Krievijas teritorijā - un okupētajās teritorijās nodarīt kādus zaudējumus. Pēc Zemessardzes komandiera paustā, redzams, ka ukraiņi ne tik daudz aizraujas ar uzbrukumiem simboliskiem mērķiem, bet gan cenšas nodarīt Krievijai operacionālus zaudējumus. Tas esot viens no trumpjiem, ko var izmantot.
Bijušā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Raimonda Graubes ieskatā, 2024. gads būs izšķirošs un noteiks kara turpmāko virzību un rezultātu. Viņš atzina, ka karš šogad nebeigsies, bet situācija 2024. gada nogalē iezīmēs priekšnoteikumus tālākajām darbībām.
Graube pauda cerību par Ukrainas uzvaru, taču varot rasties arī vēl lielāka neskaidrība. Viņaprāt, vienlaikus ir jāskatās arī uz Rietumu sabiedrības nogurumu un attieksmi, jo tas noteiks Rietumvalstu politiķu dienaskārtību.
Graubes vērtējumā, Krievijas militārā rūpniecība attīstās, un mobilizācija, neskatoties uz visām iekšējām problēmām, rezultējas "lielgabalu gaļā". Viņš norāda, ka Ukrainai nelabvēlīgo situāciju var mainīt Rietumu palīdzība, un runa nav tikai par tehnoloģijām, bet arī par bruņojuma piegāžu ātrumu un veidiem. Eksperts prognozēja, ka Ukrainas spējas šogad attīstīt vērā ņemamus operacionālā līmeņa uzbrukumus ir ļoti minimālas.
"Patlaban vērojams, ka ukraiņu stratēģija lielā mērā balstās uz to, kā mērķtiecīgi ietekmēt Krievijas naftas glabāšanas, ražošanas vietas un piegādes līnijas. Piemēram, Krimas tilta sagraušana ir atkarīga no Rietumu piegādātajiem resursiem, un šajā ziņā korekcijas varētu ieviest reaktīvie iznīcinātāji F-16. Jāskatās, kā Rietumvalstu līderu vārdi pārvērtīsies darbos, jo šobrīd vērojams klasisks resursu noplicināšanas karš, kuru Ukrainas labā var kompensēt apņēmīga Rietumu palīdzība," uzsvēra Graube.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
