LHEI ir saņēmis ziņas no vietējiem iedzīvotājiem par mirušām zivīm, reizē neesot pamata bažām, ka zivju masveida bojāeja būtu saistīta ar plānotajiem ezera attīrīšanas darbiem, teikts institūta paziņojumā. Tā pārstāvji skaidro, ka ezera attīrīšana vēl nav notikusi, bet tiks sākta maijā. Pašlaik norisinās šī procesa priekšizpēte un sagatavošanās darbi.
Vairākus mēnešus veiktā ezera priekšizpēte apstiprina, ka tā ekoloģiskais stāvoklis ir slikts un to pierāda masveida zivju slāpšana, atzīmē Dimante-Deimantoviča.
"Zivis gājušas bojā skābekļa trūkuma dēļ. Izveidojoties ledus slānim, skābekļa daudzums strauji samazinājies. Pat virsējā slānī skābekļa saturs ir divas reizes zemāks par zivīm nepieciešamo," skaidro institūta pārstāvji un norāda, ka šogad izveidojusies bieza un noturīga ledus kārta ir pastiprinājusi zivju bojāeju.
Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projektā "Trust Alum", un viens no procesa ieguvumiem būs tieši skābekļa apstākļu uzlabošana, skaidro pētniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!