Slimnīcu biedrība nepiekrīt VM paziņojumam par TOS un Dzemdību nama neatbilstību mūsdienu prasībām

Kā informēja LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, biedrība apspriedusi VM paziņojumu, kurā minēts, ka TOS "nespēj nodrošināt starpdisciplināru pieeju un multidisciplināras komandas iesaisti stacionārā ārstēšanas procesā", bet Dzemdību nams "nav mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta, jo mūsdienu dzemdniecībā sarežģījumu gadījumos ir nepieciešama multidisciplināra aprūpe un terciārā līmeņa tehnoloģijas".

LSB rīcībā nav informācijas par mūsdienu prasībām neatbilstošu ārstēšanu un aprūpi minētajās slimnīcās. Biedrībā uzsver, ka tieši pretēji, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstu slimnīcām, tā tiek nodrošināta labā līmenī. To apstiprinot arī Eiropas Slimnīcu biedrības valdes vizīte Latvijā 2023. gadā.

LSB nav zināms, uz kādiem datiem balstīts VM paziņojums par ārstēšanas kvalitāti šajās ārstniecības iestādēs, kuri varētu liecināt sniegtajiem pakalpojumiem, kā mūsdienu prasībām neatbilstošu.

Latvijas slimnīcu vadītāji uzskata, ka šādi vispārīgi un nepamatoti VM publiskie paziņojumi vairo Latvijas iedzīvotājos neuzticību patreizējai veselības aprūpes sistēmai kopumā, kā arī vieš pacientos bažas saņemt ārstēšanu šajās slimnīcās un meklēt to citur, kas var būt saistīts ar riskiem nesaņemt atbilstošu un kvalitatīvu ārstēšanu

LSB neatbalsta šādu VM publisku, nepamatotu, paziņojumu izplatīšanu un aicina VM uz konstruktīvu dialogu par tālāko Latvijas slimnīcu attīstību, izmantojot pierādāmus un uz faktiem balstītus datus.

Jau rakstīts, ka VM ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā.

Vēstulē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādījis, ka Rīgā stacionāros traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumus nodrošina trīs stacionārās ārstniecības iestādes - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un Rīgas 2. slimnīca, kas nodrošina rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem gan terciāra līmeņa, gan sekundāra līmeņa neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību.

Viņa ieskatā, valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un RAKUS.

Ministra skatījumā, Rīgā un Rīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijā jārisina problēma nodrošināt ar primāri nepieciešamo aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Viņš norāda, ka VM vairākkārt rosinājusi paplašināt aprūpes gultu skaitu Rīgā, nodrošinot iespējas rīdziniekiem saņemt nepieciešamos aprūpes pakalpojumus.

Veselības ministrija (VM) reformas piedāvājumu skaidroja ar to, ka traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti prasot "kompleksu ārstēšanas pieeju, nodrošinot ātru un efektīvu diagnostiku, ārstēšanu un atbilstošu specializāciju, kā arī agrīnu rehabilitāciju". Ministrijas skatījumā, traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumu nodrošināšana PSKUS un RAKUS ļaušot nodrošināt uz pacientiem vērstu starpdisciplināru pieeju, kā arī multidisciplināras komandas iesaisti stacionārā ārstēšanas procesā.

Šobrīd vēl notiekot diskusijas par iespējamajām izmaiņām, taču VM sola, ka ne 2. slimnīca, ne arī TOS netiks slēgtas, taču, iespējams, tās varot tikt pārprofilētas, attīstot tajās citus pakalpojumus. Pastāv iespēja, ka, piemēram, 2. slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumi tiktu pārcelti uz PSKUS, bet TOS pakalpojumi uz RAKUS, tādējādi "nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību abos Daugavas krastos". Šie medicīniskie pakalpojumi gan jau tagad tiek nodrošināti "abos Daugavas krastos", tikai citās slimnīcās, kas jau vēsturiski specializējušās traumatoloģijā.

Savukārt attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi ministrijā uzskata, ka Rīgas Dzemdību nama specializācija esot pārāk šaura, jo "mūsdienu dzemdniecībā sarežģījumu gadījumos nepieciešama multidisciplināra aprūpe un terciārā līmeņa tehnoloģijas, tai skaitā augsta līmeņa intensīvās terapijas nodaļas iespējas ar iespējamu nepārtrauktu pacienta monitorēšanu un iespēju pacientam sniegt orgānu aizstājterapijas un atbalsta funkcijas, diagnostikas tehnoloģiju pieejamību diennakts režīmā, kā arī apmācītu medicīnas personālu, kam ir pieredze neikdienišķu situāciju risināšanā".

VM atzīmē, ka šobrīd sarežģījumu gadījumos no Rīgas Dzemdību nama uz RAKUS tiek pārvestas nedēļnieces pēc dzemdībām. Atsevišķās situācijās tas esot izšķirošs faktors pacientes dzīvībai.

VM skaidroja, ka tā vērsusies pie Rīgas pašvaldības nolūkā noskaidrot viedokli par Rīgas 2. slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama stacionāro pakalpojumu attīstību un pārstrukturēšanu šajās ārstniecības iestādēs.