Valsts kancelejā uzskata, ka jauna sabiedrības līdzdalības kārtība dos plašākas iespējas publiskajā pārvaldē izmantot modernus sabiedrības līdzdalības veidus, savukārt, iedzīvinot pilsonisko dialogu, tiks radīta iespēja biedrībām un nodibinājumiem dot kvalitatīvus padomus valdībai.
"Mūsu prasmes sarunāties un ieklausīties vienam otrā ir atslēga tam, lai valsts pārvalde ar jēgpilnu sabiedrības iesaisti nonāktu pie rezultāta, kas vislabāk apmierina sabiedrības vajadzības. Mūsu savstarpēja sapratne vairo arī uzticēšanos," pauž Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Viens no Valsts kancelejas izceltajiem nozīmīgākajiem sabiedrības līdzdalības vides jautājumiem 2024. gadā būs atrast ilgtspējīgu risinājumu, lai pilsoniskā dialoga ietvaros biedrībām un nodibinājumiem būtu vismaz tādas pašas iespējas sniegt kvalitatīvus padomus valdībai, kā tas ir valdības sociālajiem partneriem.
"Vienota izpratne par pilsoniskā dialoga īstenošanu praksē būs jārod gan valsts pārvaldes, gan nevalstisko organizāciju, gan politiķu vidū," norāda Valsts kancelejā.
Ņemot vērā, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir nepieciešami resursi, lai sabiedrības nodrošinātu interešu pārstāvību, valdība jau pagājušajā gadā apstiprināja 1,7 miljonu eiro atbalstu NVO kapacitātes stiprināšanai pilsoniskā dialoga īstenošanai. Atbalsts organizācijām būs pieejams Sabiedrības integrācijas fonda un tā sadarbības partnera – biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" sagatavotā projekta ietvaros, tā īstenošanu plānots uzsākt šogad.
Resursi kapacitātes stiprināšanai paredzēti arī NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbam. Paredzēts, ka vairākus praktiskus uzdevumus kā Memoranda padomes sēžu un darba grupu NVO un valsts pārvaldei aktuālu jautājumu apspriešanai organizēšanu,, saziņu ar sabiedrību turpmāk veiks NVO, ko izraudzīs konkursā līdz aprīļa beigām.
Cits jauninājums skars gan sabiedrības pārstāvjus un NVO, gan arī valsts pārvaldes iestādes – plānots pabeigt diskusijas un virzīt apstiprināšanai valdībā jauno sabiedrības līdzdalības kārtību, kas, kā uzsver Valsts kancelejā, ļaus daudz modernāk raudzīties uz līdzdalības iespējām, ļaus veidot regulāru dialogu ar sabiedrību un nodrošinās, ka sabiedrībai līdzdalības iespējas būtu pieejamākas un ērtākas.
"Jaunā kārtība būtībā nostiprina labo praksi sabiedrības līdzdalībā, kas valsts pārvaldē jau tiek īstenota, vienlaikus paredzot atvērtību arvien jauniem risinājumiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un sabiedrības paradumu maiņu," pauda Valsts kancelejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
