Protesta akcijā paredzēts vērst valdības uzmanību "reāliem draudiem, ka aiz Eiropā skandētajiem zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas nopietni privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem," informē "Zemnieku saeima".
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš paziņojumā medijiem akcentē, ka lauksaimnieku prasība ir nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi.
"Šī brīža situācija ir skarba. Salīdzinot – Latvijas zemnieks ir nopircis māju, bet viņš nevar būt pārliecināts, ka netiks no tās izdzīts. Tai pat laikā viņu spiež turpināt maksāt kredītu un nodokļus. Identiska situācija šobrīd ir ar īpašumā esošām lauksaimniecības zemēm," pauž Lazdiņš.
Viņa skatījumā Latvijā "politiskajā līmenī ir jāvienojas un operatīvi jāizstrādā rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem, kas nosaka, ka nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumu gadījumā mūsu lauksaimniecības zemju saimniekiem tiek piešķirtas kompensācijas, tādējādi viņus pasargājot no bankrota".
"Jāapzinās, ka nacionālas zemes apgrūtinājumu sekas būs bankrotā iedzīti lauksaimnieki, kuri turpinās maksāt kredītus par zemi, kuru viņi ir iegādājušies. Zemniekam tiks atņemta zeme, kurai pateicoties, viņš ir plānojis attīstīt savu saimniecību. Zaudēti nākotnes ieņēmumi, bet kredītu maksājumi, kas jāturpina maksāt, ir realitāte, kas var potenciāli izraisīt saimniecību bankrotus. Tas ir netaisnīgi un to nevar pieļaut," viņš norāda.
"Tieši tāpēc protestus turpinām un neizslēdzam, ka šiem protestiem sekos nākamie, jo pēc 5. februāra esam pārliecinājušies, ka lēmējvaras solījumi ir kā sniegs. Tie nav mūžīgi un, spriedzei rimstot, solījumi aizmirstas," uzsver Lazdiņš.
"Zemnieku saeimā" atgādina, ka lauksaimnieki jau februāra sākumā valdībai iesniegtajā vispatverošo prasību pakā iekļāva punktu, kas attiecas uz atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem, uzsverot, ka nav pieļaujama Latvijas produktīvo zemju izņemšana no ražošanas, ja par to nav paredzētas godīgas Eiropas Savienības (ES) kompensācijas.
Turklāt nacionāli apgrūtinājumi zemes resursiem ieviešami tikai tad, ja tiek paredzēti adekvāti finansiālie resursu zaudējumu un negūto ieņēmumu kompensēšanai. Tagad netaisnības aktualizēšanā par šo punktu vienojas jau lielāks iesaistīto nozaru spēks, akcentē organizācijā.
"Mēs esam par pamatotu dabas liegumu ieviešanu, tai pat laikā šobrīd vēlamies vērst uzmanību nepamatotiem ierobežojumiem, kurus plānots uzlikt zemes īpašniekiem bez attiecīgas kompensācijas. Mums ir pamatotas bažas, ka Latvijas politiķi šobrīd ir pārāk kūtri un nav gatavi iestāties par kompensāciju saņemšanu no ES, tādējādi pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses," akcentē Lazdiņš.
"Mūsu mērķis ir panākt, ka nacionāla līmeņa ierobežojumu noteikšanas gadījumā ir izstrādāts skaidrs un adekvāts kompensāciju mehānisms, izvairoties no situācijām, kad dabas liegums kļūst par pēkšņu finansiālu slogu un milzīgu zaudējumu avotu zemes īpašniekiem," viņš papildināja.
"Zemnieku saeimas" pārstāvji jau tikušies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), kas solījusi organizēt darba grupas.
Konkrēts rīcības plāns ar skaidriem termiņiem no ministrijas gan vēl nav saņemts, atzīmē organizācijā.
Aģentūra LETA vēsta, ka 5. martā protesta akciju pie Ministru kabineta rīkos arī Latvijas mežu īpašnieki un mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki.
Šī protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.
Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.
Jau rakstīts, ka pirmdien, 5. februārī, 16 Latvijas pilsētās notika lauksaimnieku protesti.
Protesti notika Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
