Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis ir gatavas iepirkt munīciju no trešajām valstīm un nodot to Ukrainai, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura nedēļas sākumā piedalījās bloka un alianses valstu līderu un pārstāvju konferencē Francijā, Parīzē.
Viņa norādīja, ka konferences dalībniekus video formātā uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskiskis. Viņš skaidrojis, ka Ukrainai ir vajadzīgi artilērijas šāviņi, tālas iedarbības ieroči, atbalsts gaisa aizsardzībā un droni. Tāpat Zelenskis ir pieminējis Miera konferenci, ko Ukrainas prezidents vēlas organizēt Šveicē.
"Viņš mūs neuzrunāja par nepieciešamību uz Ukrainu sūtīt NATO vai ES dalībvalstu karavīrus. Ukrainas prezidents vēlreiz atgādināja par vajadzību pēc munīcijas. Līdz šim bija neskaidrība, vai Eiropa ir gatava iepirkt munīciju no trešajām valstīm. Sanāksmē mēs pārrunājām šo iespēju. Mēs nevaram gaidīt, kamēr Eiropa pati saražos munīciju, Ukrainai palīdzību vajag jau tagad," sacīja Siliņa.
Ministru prezidente uzsvēra, ka Eiropa turpina strādāt pie ražošanas jaudas palielināšanas. Viņas ieskatā svarīgākais ir sniegt visu nepieciešamo palīdzību Ukrainai. Premjere uzsvēra, ka, lai lemtu par jautājumiem, kas attiecas uz latviešu karavīru iespējamo dalību Ukrainas karā, tas vēl ir jāpārrunā attiecīgajos formātos.
"Šī tēma konferencē tika uzlikta uz galda. Pagaidām nav zināms, vai plānots šo jautājumu cilāt arī turpmāk, taču svarīgākais ir saglabāt ES un NATO dalībvalstu vienotību, jo tā mēs varam būt daudz spēcīgāki," žurnālistiem teica premjere.
Valsts prezidents atzīmēja, ka viņš un Ministru prezidente ir vienisprātis - gan NATO, gan ES ir jāaktivizē darbs, lai palīdzētu Ukrainai. Rinkēviča ieskatā pozitīvi vērtējama dalībvalstu līderu sarunas par munīcijas pirkšanu un tās nodošanu Ukrainai, kamēr vēl nav iespējams ģenerēt vajadzīgās militārās industrijas jaudas.
"Pozitīvi, ka daudzu valstu vadītājiem, politiķiem, militārajiem ekspertiem ir skaidrs tas, par ko esam daudz runājuši. Tas, kas notiek Ukrainā ietekmē un ietekmēs Eiropas un pasaules drošību, tāpēc nedrīkst pieļaut Ukrainas novājināšanos. Taisni otrādi - Ukrainai ir jāsniedz visa veida palīdzība," uzsvēra Valsts prezidents.
Runājot par ES vai NATO dalībvalstu karavīru iespējamo nosūtīšanu uz Ukrainu, Rinkēvičs atzīmēja, ka šis jautājums Latvijā nav izrunāts starp valdības, Saeimas un Nacionālās drošības padomes locekļiem. Valsts prezidents norādīja, ka lēmums par to tuvākajā laikā NATO un ES diskusijās diez vai būs.
"Manuprāt, šobrīd daudz svarīgāk ir koncentrēties uz palīdzību un atbalstu Ukrainai. Tas attiecas gan uz munīciju un cita veida militāro atbalstu, gan arī, piemēram, uz Ukrainas karavīru apmācību. Par to mēs runājām arī ar prezidentu Zelenski. Latvija turpinās apmācības un turpinās meklēt iespējas, kā palīdzēt Ukrainai," teica prezidents.
Kā vēstīts, ziņu aģentūrai AP NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka alianse neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu. Viņš izteicies, ka "NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu".
"Mēs to darām kopš 2014. gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma. Taču nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā," norādīja Stoltenbergs.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirms došanās uz Parīzi, kur vairāk nekā 20 valstu augstākās amatpersonas apsprieda iespējas palielināt palīdzību Ukrainai, apgalvoja, ka dažas valstis apsver, vai noslēgt divpusējus līgumus par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.
Fico piebilda, ka viņa valdība neplāno ierosināt Slovākijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, taču nesniedza sīkāku informāciju par to, kuras valstis varētu apsvērt šādus nolīgumus vai ko tieši šo valstu karavīri darītu Ukrainā. Arī Slovākijas parlamenta spīkers Pēters Pelegrīni sacīja, ka Slovākija nesūtīs karaspēku uz Ukrainu.
Čehijas premjerministrs Petrs Fiala pirms došanās uz Parīzi atteicās sniegt komentārus, norādot, ka līderi tiekas, lai apspriestu iespējamos variantus, taču viņš uzsvēra, ka "Čehija noteikti nevēlas sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu".
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja, ka nākotnē nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
Stoltenbergs aģentūrai AP norādīja, ka "šis ir Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, rupji pārkāpj starptautiskās tiesības". "Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukrainai, protams, ir tiesības uz pašaizsardzību, un mums ir tiesības atbalstīt Ukrainu šo tiesību aizstāvēšanā," viņš piebilda.
NATO kā alianse sniedz Ukrainai tikai nemilitāru palīdzību un atbalstu, piemēram, medicīnas preces, formas tērpus un ziemas ekipējumu, bet alianses dalībvalstis divpusēji vai grupās sūta ieročus un munīciju. Jebkuram lēmumam par karaspēka nosūtīšanu būtu nepieciešams visu NATO dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
