Deepfake
Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien, 29. februārī, lēma nodot izvērtēšanai Juridiskajā komisijā priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par dziļviltojuma tehnoloģiju izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Koalīcijas deputāti Andrejs Judins (JV), Agnese Krasta (JV), Ainars Latkovskis (JV), Andris Šuvajevs (P) un Gunārs Kūtris (ZZS) rosināja veikt grozījumus Krimināllikumā, to papildinot ar pantu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošana vēlēšanu procesa ietekmēšanai.

Ar likuma grozījumiem rosināts noteikt atbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, ka arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.

Šādā gadījumā varētu piemērot sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Likumprojekta autori skaidroja, ka vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām. Savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums mūsdienās ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums.

"Pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu. Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās," skaidrots likumprojekta anotācijā.

Priekšlikuma autori uzskata, ka šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai jau šobrīd, jo liela daļa potenciālo vēlētāju paši atzīst, ka nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu. Līdz ar to dziļviltojuma tehnoloģiju tiesiskais regulējums ir kļuvis par aktuālu jautājumu gan vairāku valstu parlamentos, gan Eiropas Savienības struktūrās.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vairākos ASV štatos jau šobrīd ir stājušies spēkā pirmie normatīvie akti, kuri paredz sodus par dziļviltojuma tehnoloģiju radīta nelikumīga satura izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

"Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt vēlētājiem tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, kuras neietekmē nekontrolēta dziļviltojuma tehnoloģiju izmantošana. Ņemot vērā straujo dziļviltojuma tehnoloģiju attīstību, ir akūti nepieciešams regulēt šo tehnoloģiju izmantošanu arī Latvijas priekšvēlēšanu aģitācijas procesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!