LU rektora vēlēšanu pirmajā 'raundā' Bērziņš pārspēj Bāliņu

LU Satversmes sapulcē vispirms tika uzklausīts vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ziņojums, tad līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka atskaite un abu rektora amata pretendentu Bāliņas un Bērziņa ziņojumi.

Pēc tam notika LU rektora vēlēšanas, kuru pirmajā kārtā nepieciešamo balsu skaitu neieguva neviens no pretendentiem. Tika rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā sapulces dalībnieki balsoja par Bērziņu, kurš pirmajā kārtā guva lielāko balsu skaitu. Otrajā kārtā par viņu nobalsoja 106 no 185 delegātiem. Viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Pēc vēlēšanu pirmās kārtas klātesošie ar aplausiem pateicās Bāliņai par dalību.

Muižnieks, iesākot savu uzrunu, teica, ka viņam nav īsti skaidrs, par kādu laika periodu ziņot – pieciem vai 10 gadiem, tāpēc viņš paredzējis savā uzrunā akcentēt būtiskāko.

LU šajos gados ir kļuvusi par zinātnes universitāti, un tas nostiprināts gan likumos, gan valdības noteikumos, devis uzrāvienu produktivitātē, palielinot arī zinātnisko publikāciju skaitu un kvalitāti. Kopumā esot redzams, ka universitātes sniegums "aiziet arī tautās".

Tāpat LU šobrīd ir pieprasītākā augstskola, ko apliecina saņemto studiju pieteikumu skaits, kā arī augstskola ir iekļāvusies Eiropas studiju telpā. Arī LU studenti šajos gados esot kļuvuši "no pacientiem par partneriem", nākot klajā ar priekšlikumiem studiju kvalitātes celšanai un citiem, kas pasniedzējiem gan varbūt ne vienmēr patīkot, bet kalpojot studiju kvalitātes celšanai.

Tāpat šajos gados pieaudzēts vidējo algu līmenis – vidēji divas reizes akadēmiskajam personālam, salīdzinot ar to, kāds tas bijis, Muižniekam stājoties amatā. Arī inflācija, protams, esot kāpusi, taču algu pieaugums esot to apsteidzis.

Pēc Muižnieka atskaites ar īsām uzrunām alfabētiskā kārtībā uzstājās abi rektora amata pretendenti.

Bāliņa savu uzrunu iesāka, sakot paldies par kolēģu atbildību un viņu mīlestību pret LU, kā arī ar Rūdolfa Blaumaņa citātu – "mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods", uzsverot, ka "gods ir ikviena latvieša pašapziņas un pašcieņas jautājums, tas nosaka, kā mēs vērtējam sevi un citus. Goda lieta ir turēt vārdu, atbildēt par saviem darbiem."

Arī Bērziņš savu uzstāšanos iesāka ar pateicības vārdiem par viņam izrādīto uzticību, bet kā citātu izmantoja Marisa Vētras teikto par LU, tā ieskicējot savu augstskolas attīstības vīziju.

"LU ir īpaša vieta valsts un nācijas attīstībā – tā ir mūsu mājas, mūsu atbildība un mūsu goda vieta," teica Bāliņa. "Ja jūs būsiet ar mani, es godam pārstāvēšu LU Latvijā un pasaulē," viņa sacīja, papildinot, ka LU ir vienīgā klasiskā universitāte Latvijā un tādai tai jābūt. Tajā pašā laikā, nepārtraukti attīstoties, tai jāstiprina latviskās vērtības, esot atvērtai pasaulei.

Pēc viņas teiktā, akadēmiskā brīvība ir tā, kura LU ir vissvarīgākā, "par ko mēs nedrīkstam aizmirst ne brīdi". Tāpat LU jātiecas tapt iekļautai pasaules Top 500 augstskolu skaitā, nostabilizējot pozīcijas kā zinātnes universitātei, tiecoties uz izcilību.

"Kolēģi, nav citu, kas nāks un darīs to mūsu labā, un nav citu, kas spēj to darīt labāk par mums. Tie esam mēs, LU saime," viņa sacīja, norādot, ka augstskolas nākotne ir skaidri definēta, uz izaugsmi vērsta akadēmiskā karjera, stabila un droša atalgojuma sistēma, kas, sasniedzot vidējo personālu – ir vismaz 3000 eiro tuvākajos gados, kā arī iesaiste valsts ekonomikas augšupejā.

Bērziņš savā uzrunā akcentēja, ka LU ir "vizionārs, vieds skolotājs, sarežģītu procesu tulkotājs, latviešu valodas un tradīciju veidotājs".

Tāpat viņš izteicās, ka mums "LU ir jāatgriež sajūta, ka cilvēks ir vērtība" – sākot no pirmkursniekiem līdz jau pensionētiem darbiniekiem.

Bērziņš arī palepojās ar sasniegto, līdz šim vadot LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, kā arī uzsvēra, ka nākotnē būtiska ir LU spēja pārliecinoši nostāties Latvijas universitāšu vadībā, ieņemt un nostiprināt vadošu pozīciju Baltijas jūras augstskolu telpā un tālāk pasaulē. LU ar autoritāti sabiedrībā, un starptautisko nozīmību nav iespējams nostiprināt, ja augstskola neparūpēsies "par katru no jums".

"Katra, gan studenta, gan darbinieka, individuālā attīstība un panākumi būs mana prioritāte," amata ieņemšanas gadījumā solīja Bērziņš, gan neizslēdzot, ka nepieciešams meklēt veidus, kā veidot un nostiprināt savstarpējo sadarbību.

"Būt par LU rektoru šobrīd ir mana īstā vieta", savas uzrunas noslēgumā pārliecību neslēpa Bērziņš.

LU izsludināja starptautisku konkursu uz rektora amatu, uz kuru sākotnēji pieteicās 23 kandidāti, no kuriem padome atlasīja astoņus. Šie astoņi kandidāti, kuru vārdi publiski nav zināmi, tika aicināti uz pārrunām ar LU padomi, kura tad tālāk virzīja divus – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesori un LU rektora padomnieci Bāliņu un šīs pašas fakultātes dekānu un profesoru Bērziņu.

LU Satversmes sapulcē ir 200 dalībnieki. Lai kāds no abiem kandidātiem tiktu ievēlēts, nepieciešams savākt vismaz pusi balsu. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūs 101 balsi, tiks rīkota otrā kārta, kurā piedalīsies vien tas kandidāts, kurš pirmajā balsošanas reizē būs ieguvis lielāku balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā kandidāts neiegūs vismaz pusi sapulces dalībnieku balsu, būs jārīko jaunas vēlēšanas.

Un tajās kā kandidāts tiks virzīts cilvēks, kurš pēc LU padomes veiktajām intervijām palika trešajā vietā. Vairāk par to iespējams izlasīt šajā rakstā.

LU iepriekš informēja, ka pēc vairāku nedēļu garām diskusijām un apspriedēm LU Studentu padomes Satversmes sapulces delegāti ir vienojušies šajā sapulcē atbalstīt Bāliņas kandidatūru.

Tikmēr abi kandidāti raidījumā "Spried ar Delfi" jau iepazīstinājuši ar savu redzējumu LU attīstībai. Ārvalstu studentu piesaiste, iekļūšana labāko augstskolu topā un līdzšinējo fakultāšu apvienošanas plāno pārskatīšana – abiem rektora amata kandidātiem ir daudz ideju par LU nākotni. Viņi abi uzskata, ka būtu jāpārskata līdzšinējā rektora fakultāšu apvienošanas plāns, taču citos jautājumos viņu viedokļi atšķiras.

Bāliņa raidījumā "Spried ar Delfi" uzsvēra, ka liela fakultāte, kur apvienotās dabaszinātnes, IT un medicīna, ir izaicinājums. No pārvaldības viedokļa doma par apvienošanu bija laba, bet reāli tas strādāt nevar, uzskata viņa. Pēc rektora vēlēšanām vajadzētu sēsties pie sarunu galda un vienoties par modeli, piebilda Bāliņa.

Bērziņš norādīja, ka tas ir jāmaina, jo vienas struktūrvienības izveide no sešām fakultātēm un 10 institūtiem rada situāciju, ka tur apvienoti vairāk nekā 70% no LU zinātniskās, personāla un finanšu kapacitātes. Tas nav līdzsvaroti, norādīja viņš, piebilstot, ka Dabaszinātņu fakultāti būtu jādala divās saprātīgās vienībās.

Bāliņa uzskata, ka LU ir vairāk jāpiesaista ārvalstu studenti un ārvalstu mācībspēki – pašlaik ir ap 7% ārvalstu studentu, bet vajadzētu tiekties uz 10%-12%, lai vide būtu starptautiska. Savukārt Bēriņš uzsvēra, ka ļoti rūpīgs atlases process palīdzēt nošķirt "viltus studentus" jeb Šengenas vīzu tīkotājus. Ja es būšu rektors, tad es pastiprināšu ārvalstu studentu atlases procesu, piebilda viņš.

Pilnu raidījumu "Spried ar Delfi", kurā diskutēja abi LU rektora amata pretendenti, iespējams noskatīties šeit.

Līdzšinējo LU priekšnieku Muižnieku rektora amatā pirmo reizi uz četru gadu termiņu ievēlēja 2015. gada vasarā, bet 2019. gadā LU Satversmes sapulce viņu šajā amatā ievēlēja atkārtoti.

Šo balsojumu pavadīja neskaidrības par nodotajām balsīm, kas pārauga konfliktā ar toreizējo izglītības ministri Ilgu Šuplinsku, kā rezultātā valdība sākotnēji nobalsoja pret Muižnieka apstiprināšanu amatā.

Muižnieks sāka tiesāties un panāca, ka 2020. gada martā Ministru kabinets viņu tomēr apstiprināja rektora amatā.

Rektora atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.