LU rektors būs Gundars Bērziņš

"Par" Bērziņu nobalsoja 106 LU Satversmes sapulces dalībnieki, "pret" bija 78.

Bērziņš par jauno rektoru tika ievēlēts otrajā vēlēšanu kārtā. Pirmā kārta noslēdzās bez rezultāta, jo neviens no abiem LU profesoriem – ne Signe Bāliņa, ne Bērziņš – neguva ievēlēšanai nepieciešamo minimālo balsu skaitu. Augstskolu likums nosaka, ka rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no visiem augstskolas Satversmes sapulces locekļiem.

Par Bāliņu pirmajā kārtā nobalsoja 84 delegāti, "pret" bija 100. Bērziņam atbalstu pauda 88 delegāti, bet "pret" viņu bija 96, līdz ar to tika rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā delegātiem bija jābalso par viņu kā vienīgo rektora amata pretendentu. Arī šajā kārtā ievēlēšanai amatā bija nepieciešams vismaz puses balsotāju atbalsts.

Otrajā vēlēšanu kārtā bija izdalītas 185 vēlēšanu zīmes. Viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu. Par Bērziņu bija nobalsojuši 106 LU Satversmes sapulces dalībnieki, līdz ar to viņš tika ievēlēts par LU rektoru.

Pēc vēlēšanām, uzrunājot sanākušos, jaunievēlētais LU rektors Bērziņš teica, ka viņš redz LU kā modernāko, mūsdienīgāko universitāti Baltijā. To panākt ir visas LU saimes uzdevums.

"Mēs būsim tie, kas veidos labāku Latviju nākamajām paaudzēm," uzsvēra Bērziņš.

"Es teiktu, ka šis uzdevums mums jādara katru dienu. Rektors mums ir tāpēc, lai palīdzētu visiem atklāt savu maksimālo, labāko potenciālu," teica jaunievēlētais rektors.

"Paldies par atbalstu! Strādāsim kopā," savu uzrunu noslēdza Bērziņš.

Jau ziņots, ka Bērziņš ir dzimis 1971. gadā.

Viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, ieguvis doktora grādu vadības zinātnē un kā vadošais pētnieks piedalījies daudzos pētniecības projektos, ir starptautisku zinātnisko publikāciju autors.

Vienlaikus viņš ir arī "SSE Rīga Foundation" valdes loceklis un LU studentu Biznesa inkubatora padomes loceklis.

Iepriekš Bērziņš ieņēmis arī LU Kanclera amatu.

Darbojies privātajā biznesā, bijis AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.

Jau rakstīts, ka LU Satversmes sapulcē uz padarīto atskatījās līdzšinējais rektors Muižnieks, bet Bāliņa un Bērziņš īsās uzrunās ieskicēja savu redzējumu par LU nākotni.

"Delfi" jau iepriekš rakstīja, šīs ir pirmās rektora vēlēšanas, kopš darbu sākusi jauna institūcija – LU padome.

LU izsludināja starptautisku konkursu uz rektora amatu, uz kuru sākotnēji pieteicās 23 kandidāti, no kuriem padome atlasīja astoņus. Šie astoņi kandidāti, kuru vārdi publiski nav zināmi, tika aicināti uz pārrunām ar LU padomi, kura tad tālāk virzīja divus – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesori un LU rektora padomnieci Bāliņu un šīs pašas fakultātes dekānu un profesoru Bērziņu.

LU iepriekš informēja, ka pēc vairāku nedēļu garām diskusijām un apspriedēm LU Studentu padomes Satversmes sapulces delegāti vienojās atbalstīt Bāliņas kandidatūru.

Tikmēr abi kandidāti raidījumā "Spried ar Delfi" jau iepazīstinājuši ar savu redzējumu LU attīstībai. Ārvalstu studentu piesaiste, iekļūšana labāko augstskolu topā un līdzšinējo fakultāšu apvienošanas plānu pārskatīšana – abiem rektora amata kandidātiem ir daudz ideju par LU nākotni. Viņi abi uzskata, ka būtu jāpārskata līdzšinējā rektora fakultāšu apvienošanas plāns, taču citos jautājumos viņu viedokļi atšķiras.

Bāliņa raidījumā "Spried ar Delfi" uzsvēra, ka liela fakultāte, kur apvienotās dabaszinātnes, IT un medicīna, ir izaicinājums. No pārvaldības viedokļa doma par apvienošanu bija laba, bet reāli tas strādāt nevar, uzskata viņa. Pēc rektora vēlēšanām vajadzētu sēsties pie sarunu galda un vienoties par modeli, piebilda Bāliņa.

Bērziņš norādīja, ka tas ir jāmaina, jo vienas struktūrvienības izveide no sešām fakultātēm un 10 institūtiem rada situāciju, ka tur apvienoti vairāk nekā 70% no LU zinātniskās, personāla un finanšu kapacitātes. Tas nav līdzsvaroti, norādīja viņš, piebilstot, ka Dabaszinātņu fakultāti būtu jādala divās saprātīgās vienībās.

Bāliņa uzskata, ka LU ir vairāk jāpiesaista ārvalstu studenti un ārvalstu mācībspēki – pašlaik ir ap 7% ārvalstu studentu, bet vajadzētu tiekties uz 10%-12%, lai vide būtu starptautiska. Savukārt Bērziņš uzsvēra, ka ļoti rūpīgs atlases process palīdzētu nošķirt "viltus studentus" jeb Šengenas vīzu tīkotājus. Ja es būšu rektors, tad es pastiprināšu ārvalstu studentu atlases procesu, piebilda viņš.

Pilnu raidījumu "Spried ar Delfi", kurā diskutēja abi LU rektora amata pretendenti, iespējams noskatīties šeit.

Rektora atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.

Līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka pilnvaru termiņš beigsies šā gada 24. martā.