Šogad apstiprināti jau 17 leģionāru slimības gadījumi

Leģioneloze jeb leģionāru slimība ir legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība. Tā izpaužas kā smaga pneimonija – plaušu karsonis.

Kā ziņo SPKC, 2023. gadā Latvijā reģistrēti 78 leģionelozes gadījumi, tajā skaitā septiņi ar letālu iznākumu.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka leģionelozes (slimība, ko dēvē arī par leģionāru slimību, Pitsburgas pneimoniju, Pontiakas drudzi, Brega forta drudzi un leģionellas infekciju) smaguma pakāpes variē no viegla drudža līdz nopietnai un reizēm pat fatālai pneimonijas formai. To izraisa viens no baktērijas 'Legionella' paveidiem, kas sastopams ūdenī un augsnes substrāta maisījumos.

SPKC eksperti norāda, ka slimības pirmie simptomi ir drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 39–40 grādiem. Starp simptomiem ir arī saindēšanās pazīmes, sauss klepus, sāpes krūškurvī, elpošanas traucējumi, tāpat iespējama pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.

Parādoties šādiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta. Ārstēšana parasti notiek stacionārā. Ja slimību neārstē, mirstības līmenis var sasniegt 39%. Vieglā formā slimības gaita rit bez pneimonijas, inkubācijas periods ir no piecām stundām līdz trim dienām.

Galvenais infekcijas avots ir nostāvējies nevārīts ūdens – gan dabiskās, gan mākslīgās ūdenstilpēs, rezervuāros, ūdens sistēmās, sildītājos, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmās. Inficēties ar leģionelozi var tikai caur elpceļiem – ieelpojot ūdens garaiņus (piemēram, dušā, burbuļvannā u. tml.) vai putekļus.

Lai pasargātu sevi un savus tuvākos no traģēdijas, SPKC speciālisti aicina vismaz reizi nedēļā vairākas minūtes tecināt karsto un auksto ūdeni no tiem ūdenskrāniem, kas tiek izmantoti reti. Tas arī jādara ik reizi pirms ūdens lietošanas, kā arī pēc ilgstošas prombūtnes.