Visbiežāk Latvijā neielaiž vidēja vecuma vīriešus, kuri intervijās ar dienestu darbiniekiem izrādījuši atbalstu Kremļa politikai un Krievijas agresijai Ukrainā. Un tie bijuši ne tikai Krievijas pilsoņi. Valsts drošības dienests (VDD) savā publiski pieejamajā pārskatā par iepriekšējo gadu detalizēti aprakstījis tipiska ārzemnieka portretu, kuram liegta ieceļošana Latvijā, kā arī tos, kurus iekļauj "melnajā sarakstā".
Neskatoties uz to, ka VDD darba specifika saistīta ar valsts noslēpumu, dienests nolēmis informēt Latvijas iedzīvotājus par Krievijas izlūkdienestu radītajiem draudiem un drošības garantijām, ko valsts ir gatava sniegt. Īpaša uzmanība tika pievērsta iespējamiem mēģinājumiem savervēt Latvijas pilsoņus spiegošanai vai citām pretlvalstiskām darbībām. Viņi vēlreiz brīdināja par augstajiem vervēšanas un izlūkošanas riskiem, apmeklējot Krieviju vai Baltkrieviju.
Lai nepieļautu naidīgu un/vai ar Krievijas vai Baltkrievijas izlūkdienestiem saistītu ārzemnieku iekļūšanu Latvijā, VDD darbinieki pērn kopā ar citiem dienestiem sāka piemērot pastiprinātus migrācijas kontroles pasākumus gan valsts iekšienē, gan robežkontroles punktos. Personām, kurām identificēta saikne ar Krievijas vai Baltkrievijas izlūkdienestu, vai citi draudi Latvijas nacionālajai drošībai, ieceļošana un uzturēšanās liegta.
Dažiem ārzemniekiem ieceļošana tika liegta robežas kontrolpunkta šķērsošanas posmā, bet citi tika iekļauti "melnajā sarakstā" jau agrāk. Ja "melnajā sarakstā" iekļautie cilvēki atradās Latvijā, viņi ar Valsts robežsardzes palīdzību tika izraidīti no valsts.
Ko neielaida Latvijā?
VDD ziņojumā atklāj, ka dienesta darbinieki robežkontroles punktos uz Latvijas austrumu robežas atradās katru dienu. Viņu uzdevums bija nodrošināt, lai Latvijā neiekļūtu tādi ārzemnieki, kas varētu radīt riskus Latvijas nacionālajai drošībai.
VDD darbinieki veica ārzemnieku pārbaudes un padziļinātas intervijas. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, viņi izveidoja tipiska ārzemnieka portretu, kuram Latvijas robežkontroles punktā tika liegta ieceļošana. Tas ir 35 līdz 60 gadus vecs vīrietis, kuram ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība vai arī Krievijas un Ukrainas dubultpilsonība.
Neielaižamā raksturojums:
- Kontaktu loks vai biogrāfijas fakti norāda uz riskiem, kas saistīti ar specdienestiem. Piemēram, cilvēkam ir saistība ar krievu specdienestiem, tiesībaizsargājošās vai militārās institūcijās, bet tuvinieku un paziņu lokā ir Kremlim pietuvinātas personas.
- Cilvēks atklāti atbalsta Krievijas aizsākto karu. Daļā gadījumu apgalvo, ka par karu Ukrainā neko nav dzirdējis, par politiku neinteresējas, tāpēc par notiekošo viņam nav viedokļa.
- Cilvēks bijis iesaistīts ietekmējošos nemilitāros pasākumos, piemēram, propagandas izplatīšanā, kas mērķēta nelabvēlīgi pret Latviju.
- Ārzemnieks atklāj melīgu vai izkropļotu informāciju. Nav noskaņots sadarboties, bet tieši otrādi – dod īsas, vispārīgas un izvairīgas atbildes.
Cik rūpīgi pārbauda iebraucējus?
VDD un robežsardze turpināja pastiprināti kontrolēt ārzemniekus, kuri ieceļo Latvijā caur valsts austrumu robežām. Vairāk nekā 8000 cilvēku tika pārbaudīti īpaši rūpīgi, tostarp veicot intervijas.
Gada laikā, pēc VDD datiem, iespējamu valsts drošības apdraudējuma dēļ caur robežkontroles punktiem ieceļošana Latvijā liegta 860 ārzemniekiem. Tas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā 2022. gadā, kad Latvijā netika ielaisti 179 cilvēki.
Kopumā Latvijā nav ielaisti 265 Ukrainas pilsoņi, 234 Krievijas pilsoņi, 150 cilvēki, kuriem ir dubultā Ukrainas un Krievijas pilsonība, 38 Baltkrievijas pilsoņi.
Liels skaits ieceļošanas atteikumu Ukrainas pilsoņiem ir saistīts ar viņu prokremlisko attieksmi – šie cilvēki atbalstīja Krievijas noziedzīgā režīma intereses. Daudzi no viņiem dzīvoja Krievijā vai tās okupētajās teritorijās ilgi pirms kara sākuma.
Ko iekļauj "melnajos sarakstos"?
Pērn iekšlietu ministrs pēc VDD rekomendācijām "melnajā sarakstā" iekļāva 28 ārzemniekus, kuriem liegta iebraukšana Latvijā.
14 personas iekļautas sarakstā, jo VDD konstatējis riskus, ka viņi varētu strādāt izlūkdienestā.
Astoņām personām atņemtas tiesības uzturēties Latvijā saistībā ar konstatētiem draudiem Latvijas konstitucionālajai iekārtai vai informatīvajai telpai.
Sešām personām atrasts iemesls uzskatīt tās par apdraudējumu Latvijas ekonomiskajai drošībai. Piemēram, daži ārzemnieki bija saistīti ar Krievijas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ES sankcijas un kas atbalstīja Krieviju militārā agresijā pret Ukrainu.
Lielākā daļa – 25 cilvēki – no "melnajā sarakstā" iekļautajiem bija Krievijas pilsoņi, divi bija Baltkrievijas pilsoņi, bet vēl viens bija Igaunijas pilsonis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
