Ministru kabinets otrdien, 12. martā, atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem, sākot no rītdienas, 13. marta, līdz šā gada 12. septembrim, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
IeM informēja, ka jau šobrīd Valsts robežsardze nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību.
Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu robežsardzei valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Atbilstoši valdības rīkojumam robežsardzes, Valsts policijas un NBS amatpersonas ir tiesīgas attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai iekļūt dzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas vai notvertu šādas personas vai izņemtu attiecīgās preces.
Tāpat NBS personālam ir tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijas teritorijā.
Vienlaikus robežsardzei nepieciešamības gadījumā ir tiesības nodrošināt personu, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas un Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama.
Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc robežsardzes lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību attiecīgajām personām.
Šobrīd arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Tāpat Lietuva, Igaunija, Polija un Somija joprojām saskaras ar dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem.
Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
