PVD pagājušajā gadā saņēmis 471 sūdzību sabiedriskās ēdināšanas jomā

Sūdzības saņemtas par vispārējās higiēnas prasību neievērošanu, sliktu pašsajūtu vai saslimšanas pazīmēm pēc maltītes, gatavo ēdienu vai pārtikas produktu kvalitāti, derīguma termiņu neievērošanu, personāla higiēnas prasību neievērošanu.

Veicot pārbaudes, konstatēts, ka 34,2%, kas ir par 5,2% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, patērētāju sūdzības apstiprinājās pilnībā vai daļēji, kā arī 16,3%, kas ir par 1,6% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, konstatētas citas neatbilstības. 2023.gada beigās PVD bija reģistrēti 6 539 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuros veiktas 14 105 pārbaudes, kas ir par 1 444 pārbaudēm vairāk nekā gadu iepriekš, norāda Zepa.

Pārbaudēs konstatēts, ka 13,5% no pārbaudītajiem uzņēmumiem pilnībā atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, savukārt 86,3% uzņēmumu atsevišķos posmos ir konstatētas neatbilstības, kas būtiski neietekmē pārtikas produktu kvalitāti un nekaitīgumu. Neatbilstības, kas var būtiski ietekmēt pārtikas produktu nekaitīgumu, piemēram, konstatēta kaitēkļu klātbūtne, nav nodrošināta atbilstoša ūdens apgāde vai arī netiek ievērotas higiēnas prasības, konstatētas 0,2% pārbaudīto uzņēmumu. Konstatējot būtiskas neatbilstības, pieņemts lēmums par kāda no tehnoloģiskā posma vai kopumā uzņēmuma darbības apturēšanu, informē PVD pārstāve.

Zepa norāda, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija 2023. gadā nav būtiski mainījusies. Biežāk konstatētie pārkāpumi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir neatbilstoša iekārtu un aprīkojuma higiēna, tostarp netīrs, nolietojies vai bojāts aprīkojums, vai arī tas tiek uzglabāts neatbilstošos apstākļos, kas konstatēts 35,8% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 2,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Pārkāpums par pārtikas aprites telpu neuzturēšanu tīrā un labā kārtībā, stāvoklī, kas neļauj īstenot labu higiēnas praksi, tostarp aizsardzību pret piesārņojumu un kaitēkļu iekļūšanu uzņēmumā, konstatēts 35,7% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 1,5% mazāk kā gadu iepriekš.

Tāpat viņa uzsver, ka bieži sastopami arī pārkāpumi par neatbilstību uzņēmumu paškontroles sistēmā, netiek pilnīgi izvērtēti apdraudējumi, nav noteikti kontroles vai uzraudzības pasākumi, netiek aktualizēta dokumentācija, kas ir sastopami 32,2% uzņēmumos, kuros veiktas pārbaudes, kas ir par 3,6% mazāk kā gadu iepriekš. Pārkāpums par personālās higiēnas neievērošanu, darbiniekiem neatbilstošs darba apģērbs, vaļēji mati strādājot ar atklātu pārtiku, nav veiktas obligātās veselības pārbaudes un citi līdzīgi pārkāpumi konstatēti 21,4% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 0,1% mazāk kā iepriekšējajā gadā.

Pārkāpumi par novēloti apmācītiem darbiniekiem pārtikas higiēnas jomā konstatēti 17,8% uzņēmumos, kuros veiktas pārbaudes, kas ir par 2% mazāk kā pagājušajā gadā un pārkāpumi par atbilstoša tehnoloģiskā procesa neievērošanu konstatēti 17,5% uzņēmumos, kuros veiktas pārbaudes, kas ir par 1,6% mazāk kā iepriekšējajā gadā. Tāpat 16,4% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 1,12% mazāk kā pagājušajā gadā tika konstatēti pārkāpumi par neatbilstošu pārtikas iepakošanas, iesaiņošanas materiālu izmantošanu un atbilstības deklarācijas plastmasas izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku vai arī tos nevar sasaistīt ar konkrētiem materiāliem, neuzrādīšanu, informēja PVD pārstāve.

Zepa uzsver, ka pārkāpumi par pārtikas izsekojamības nenodrošināšanu un preču iegādei apliecinošu dokumentu neuzrādīšanu konstatēti 11,6% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 1,7% mazāk kā iepriekšējajā gadā. Tāpat 10,6% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 1,8% mazāk kā iepriekšējajā gadā tika konstatēti pārkāpumi par nepilnīgas informācijas vai informācijas nesniegšanu par produktu patērētājiem, tostarp par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. 9,2% no uzņēmumiem, kuros veiktas pārbaudes, kas ir par 1,4% mazāk kā iepriekšējajā gadā fiksēja pārkāpumus par pārtikas produktu izplatīšanu vai izmantošanu ēdienu gatavošanai, kuriem beidzies derīguma termiņš, vai tas nav nosakāms, kā arī pārkāpumi par neatbilstošām gatavo ēdienu vai izejvielu uzglabāšanas temperatūrām tika konstatēti 5% no veiktajām pārbaudēm, kas ir par 0,1% vairāk kā iepriekšējajā gadā.

Sniedzot komentārus par veiktajiem pārkāpumiem, Zepa skaidro, ka 40 gadījumos pieņemts lēmums par pārtikas produktu izplatīšanas apturēšanu, galvenokārt saistībā ar uztura normās noteiktajiem ierobežojumiem pārtikas produktu izplatīšanai izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs, 320 gadījumos pieņemts lēmums par pārtikas produktu izņemšanu no apgrozības un no apgrozības izņemti bojāti vai pārtikas produkti ar beigušos, vai nezināmu derīguma termiņu. 275 gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība un uzlikti naudas sodi, kā arī uz laiku līdz neatbilstību novēršanai apturēta 25 uzņēmumu vai atsevišķu tehnoloģiskā procesa posmu darbība, galvenokārt pārtikas izraisītu saslimšanu gadījumos vai konstatējot neatbilstības, kas var būtiski ietekmēt pārtikas produktu nekaitīgumu.

PVD pārstāve akcentē, ka plānveida pārbaudes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek organizētas, pamatojoties uz PVD inspekciju plānu, kurā katrai uzņēmumu grupai ir noteikts minimālais pārbaužu biežums gadā. Atkarībā no uzņēmuma darbības riska izvērtējuma, pārbaudes tiek veiktas no vienas līdz trijām reizēm gadā. Piemēram, ēdināšanas uzņēmumos izglītības, sociālās aprūpes un veselības iestādēs pārbaudes tiek veiktas trīs reizes gadā, savukārt, uzņēmumos, kas ēdienu uz vietas negatavo, bet veic tikai ēdienu vai dzērienu pasniegšanu - vienu reizi gadā. Saņemot patērētāju sūdzības vai citu informāciju par iespējamiem pārtikas aprites prasību pārkāpumiem, tiek veiktas arī ārpuskārtas pārbaudes.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.