Ņemot vērā, ka šīs nedēļas nogalē plānotas Krievijas prezidenta vēlēšanas, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 13. martā, pieņēma paziņojumu, kurā kategoriski noraida un neatzīst to vēlēšanu leģitimitāti, ko Krievija rīko uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās.
Saeimas preses dienestā portālam "Delfi" citēja komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola (NA) sacīto, ka šādas Krievijas darbības Ukrainas starptautiski atzītajā teritorijā ir nelikumīgas un netiks atzītas.
"Šodienas Krievijā valda autoritārs režīms, ko raksturo fiktīvas vēlēšanas un demokrātijas imitēšana. Šīs prezidenta vēlēšanas nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo tajās tiek plaši apspiesta opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Tajās nav ticamas politiskās konkurences un trūkst neatkarīgas starptautiskas novērošanas, līdz ar to Krievijas prezidenta vēlēšanām nav nekādas demokrātiskas leģitimitātes," uzsver Kols.
Komisija paziņojumā stingri nosoda Krievijas imperiālistiskās darbības un tās pašreizējo agresiju pret Ukrainu un pieprasa, lai tās valdība pārtrauktu jebkāda veida spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem, atceltu visas nepamatotās apsūdzības un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvotu visus politisku motīvu dēļ ieslodzītos.
Paziņojumā deputāti atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un sabiedrotajiem visā pasaulē ir jāturpina sniegt visaptverošs atbalsts Ukrainai, tostarp politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā palīdzība, kā arī atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un valsts atjaunošanai.
Parlamentārieši solidarizējas ar Ukrainu, apliecinot tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.
"Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir īpaši pastiprinājusi politisko disidentu, plašsaziņas līdzekļu un pilsonisko brīvību apspiešanu, nežēlīgi apslāpējot jebkādu opozīciju un kriminalizējot pretkara izpausmes", paziņojumā norāda komisija.
Deputāti atgādina, ka Krievijas valdība ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskajām represijām, tostarp par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
