Satura īpatsvars krievu valodā sabiedriskajos medijos mazināsies; pagaidām nav zināms, kā tas notiks

Trešdien, 13. martā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē notika diskusija par SEPLP turpmākās darbības nodrošināšanu. Galvenā uzmanība tika pievērsta SEPLP locekles Sanita Uplejas-Jegermanes portālā "Delfi" publicētajam viedokļrakstam, kurā viņa argumentē, kāpēc lēmusi pamest padomes locekles amatu. 

Starp iemesliem viņa norāda uz atšķirīgo SEPLP locekļu viedokli jautājumā par Nacionālajā drošības koncepcijā minēto apņemšanos, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju radīts saturs krievu valodā netiek finansēts no valsts līdzekļiem.

SEPLP vadītājs Jānis Siksnis piekrita, ka Uplejas-Jegermanes nostāja valodas jautājumā bija zināma vairāk nekā gadu, tāpēc viņu izbrīnījis SEPLP locekles lēmums pamest amatu. Siksnis uzsvēra, ka neviens padomē nav apšaubījis mērķi "iet prom no īpašām programmām vai platformām krievu valodā", bet gan jautājums ir – cik ātrā tempā un kādiem paņēmieniem to darīt.

Tāpat SEPLP vadītājs informēja, ka šā gada aprīlī plānotas divas Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdes, kurās par šo jautājumu tiks diskutēts. "Šis jautājums nevar ilgi karāties gaisā, tāpēc informēsim par virzīšanos prom no platformām un programmām krievu valodā," sacīja Siksnis. 

Viņš arī piebilda, ka SEPLP par savu nostājusi ir informējusi Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, bet detalizētāku informāciju nesniedza.

Savukārt SEPLP loceklis Jānis Eglītis norādīja, ka diskusijai par krievu valodu sabiedrisko mediju saturā bija jānotiek pagājušā gada vasarā, pirms tika pieņemta Nacionālās drošības koncepcija. Plašāk par veidu, kādā šis jautājums tika iekļauts Nacionālās drošības koncepcijā var lasīt "Delfi" publikācijā "Brīnās mediji un paši politiķi. Kā pieņēma lēmumu liegt krievu valodu sabiedriskajos medijos".