Premjerei bažas par tiesu spēju Krievijas spiegu jautājumā redzēt 'kopējo bildi'

Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" politiķe pastāstīja, ka drošības iestādes ikdienā iegulda lielu citiem neredzamu darbu, valstī konstatējot ārvalstu spiegu esamību. Ja drošības dienesti vērsušies pie prokuratūras, kura, savukārt, pieprasījusi apsūdzētajiem piemērot drošības līdzekli, bet tiesa palaidusi viņus vaļā, drošības līdzekli nepiemērot, "tad tur ir milzīgi jautājumi tiesu varai, vai viņi redz kopējo bildi".

"Man universitātē mācīja, ka jāskatās plašāk, ne tikai konkrēti likums, bet arī konteksts, kas vispār ir spiegs. Ja spiegu palaiž brīvībā, tas ir ārkārtīgi bīstami Latvijas drošībai," sacīja premjere.

Siliņa piekrīt ģenerālprokuroram, ka tiesu sistēmai būtu jāskatās plašāk uz šo problēmu, to darot ne tika no likuma burta, kas gan arī sakot, ka drošības līdzeklis jāpiemēro apdraudējuma gadījumā.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas tiesa izsludinājusi meklēšanā par spiegošanu Krievijas labā notiesāto Valentīnu Frolovu, skaidroja tiesā.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Frolovs aizbēdzis no Latvijas.

Frolovs iepriekš bija apcietināts, bet izmeklēšanas tiesnese Biruta Horuna 2022. gada maijā viņu atbrīvoja pret 30 000 eiro lielu drošības naudu. Frolovs medijos tolaik publiski nožēloja izdarīto un lūdza piedošanu.

Pagājušā gada izskaņā Frolovam galējā instance piesprieda četrus gadus cietumā. Taču raidījumam "Nekā personīga" ir zināms, ka Frolovs cietumā nav nonācis. Viņš no Latvijas, visticamāk, ir aizbēdzis. Pēc raidījumā rīcībā esošās neoficiālās informācijas Frolovs aizbēdzis uz Krieviju.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) raidījumā pauda aicinājumu tiesu varai rūpīgāk vērtēt katru atsevišķu gadījumu un ņemt vērā visus apstākļus. Par šādu tiesu praksi satraukumu izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un tas apspriests arī Nacionālajā drošības padomē. Tieši pēc prezidenta ieteikuma Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījums Krimināllikumā. Tādējādi par noziegumiem pret valsts drošību vairs nevarēšot tikt sveikā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu, vēsta "Nekā personīga".

Ģenerālprokurors Juris Stukāns raidījumā veltīja pārmetumus tiesnešiem par nepietiekami bargu attieksmi pret Krievijas spiegiem, savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs raidījumam "Nekā personīga" norādīja, ka tiesnešu darbā, kurā ir jāsaskaras ar šāda veida noziegumiem, rupjas kļūdas neesot konstatējis. Tāpat patlaban tiekot plānots seminārs, kurā tiesneši un prokurori pētīšot, kā šādas lietas skatīt turpmāk.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn oktobrī Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance samazinājusi Frolovam pirmās instances piespriesto brīvības atņemšanas sodu par vienu gadu. Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Frolovam par spiegošanu Krievijas labā piesprieda piecus gadus cietumā.

Neminot apsūdzētā vārdu, prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka apgabaltiesa, izvērtējot apsūdzētā aizstāvju apelācijas sūdzību, atzina apsūdzēto par vainīgu ziņu nelikumīgā vākšanā un to nodošanā tieši ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un probācijas uzraudzību uz trim gadiem.

Frolovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par ziņu nelikumīgu vākšanu un to tiešu nodošanu ārvalsts izlūkdienestam. Apsūdzētais ziņas vācis izlūkdienesta uzdevumā, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācija.

Tiesa nosprieda atzīt apsūdzēto par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Soda laikā ieskaitīs laiku, ko vīrietis pavadīja apcietinājumā, - sešus mēnešus.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim tiesa atstāja negrozītu Frolovam piemēroto drošības līdzekli - drošības naudu. Turklāt viņam piemērots papildu drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts.

No Valsts drošības dienesta pagājušā gada darbības pārskata var secināt, ka Latvijas nepilsonis Frolovs, vadījis būvniecības biznesu Krievijā, bet Latvijā strādāja IT jomas uzņēmumā. Vīrietis spiegoja Krievijas GRU labā un savulaik dienējis padomju speciālo uzdevumu vienībā. Vīrieti aizturēja 2021.gada 21 oktobrī.

Likumsargiem bija aizdomas par viņa sadarbību ar Krievijas specdienestiem kopš 1991.gada. Persona vāca un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodeva ziņas par NATO spēku ierašanos un izvietojumu Baltijas valstīs, militārajai loģistikai izmantotām lidostām, stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijas teritorijā, Latvijas aizsardzības spēju un zinātnes nozares attīstību, kā arī aktuālajiem iekšpolitiskajiem procesiem.

VDD izmeklēšanas gaitā iegūtais pierādījumu kopums apliecinājis, ka persona ilgstoši un regulāri pildīja Krievijas GRU uzdevumus. Persona ar savu kuratoru tikās Krievijā, savukārt pārējā laikā uzturēja konspiratīvu saziņu. Personai noderēja dienestā padomju armijā gūtās sakarnieka iemaņas, piemēram, prasme pieņemt šifrētus ziņojumus ar radiouztvērēju.