Mums ir jāpārliecinās, ka Krievijas veiktā agresija Ukrainā beidzas ar skaidrām rezolūcijām – taisnīgumu kara upuriem un atbildīgo atbildību, kā arī visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru, medijiem izplatītajā kopīgajā rakstā norādījuši septiņu NATO dalībvalstu ārlietu ministri.
Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru kopīgā paziņojuma sākumā atgādināti fakti par 2004.gada 29.martu, kad NATO pievienojās Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Kopš valstu iestāšanās NATO pirms 20 gadiem šo valstu drošība, brīvība un labklājība ir kļuvusi spēcīgāka nekā jebkad agrāk vēstures gaitā.
Septiņas alianses valstis, uzskata, ka prioritārais NATO pamatuzdevums ir kolektīvā atturēšana un aizsardzība un tā tam ir jāpaliek.
"Šajā vēsturiskajā dienā mēs esam atvēlējuši brīdi, lai atzīmētu sasniegto, lai gan šeit, mūsu kontinentā to aizēno karš un iznīcība. Krievijas nežēlīgais pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu ir nesis neiedomājamas cilvēku ciešanas un zaudējumus," teikts paziņojumā.
Sabiedrotie ir apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu līdz pat uzvarai. Jo vairāk darīsim, lai palīdzētu Ukrainai, jo ātrāk pār Eiropu ausīs jauna diena. Sabiedrotie cieši sadarbojas, lai atbalstītu Ukrainu atbilstoši Viļņas samita lēmumiem.
"Vienlaikus mums ir jāpārliecinās, ka šī agresija beidzas ar skaidrām rezolūcijām – taisnīgumu šī brutālā, neizprovocētā un nepamatotā agresijas kara upuriem un atbildīgo atbildību, kā arī visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru. Šīs ir mācības, uz kurām mums jābalstās, veidojot jaunu stabilu pamatu vienotai un brīvai Eiropai. Mums jāpatur prātā, ka, atstājot kādu Eiropas tautu pelēkajā zonā, mēs palīdzam izraisīt vēl vienu potenciālu traģēdiju," norādīts rakstā.
Somijas un tagad arī Zviedrijas nesenā uzņemšana NATO saimē skaidri signalizē, ka alianses durvis paliek atvērtas visām demokrātiskām Eiropas valstīm, kuras vēlas un spēj uzņemties dalības pienākumus un saistības un kuru dalība veicina kopējo drošību.
Katrai Eiropas nācijai ir tiesības izvēlēties savas drošības struktūras. Nevienai trešajai pusei šajā procesā nav teikšanas, paziņojuši ministri.
Sabiedrotie, kas iestājušies NATO pēc aukstā kara beigām, ir stiprinājuši aliansi. Viņiem ir arī svarīga loma alianses sagatavošanā aizvien jauniem izaicinājumiem neatkarīgi no tā, vai tie izpaužas dezinformācijas kampaņās, kibertehnoloģijās vai jaunās tehnoloģijās kā, piemēram, mākslīgais intelekts vai kvantu tehnoloģijas.
Saglabājot savu tehnoloģisko izcilību un aizsargājot noteikumos balstītas starptautiskās kārtības pamatus, NATO sabiedrotie būtu gatavi saskarties ar aizvien pieaugošajiem draudiem, kas savā izpausmē kļūst aizvien hibrīdāki. Sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem, kuriem arī ir tuvas demokrātiskās vērtības, šajos centienos izrādītos izdevīga.
Lai spētu cīnīties pret visiem draudiem un izaicinājumiem, būtu jānodrošina arī plašāki resursi. "Mēs sagaidām, ka visi sabiedrotie uzņemsies savu daļu atbildības, lai izpildītu apņemšanos ik gadu vismaz 2% no sava IKP ieguldīt aizsardzībā, kā arī turpināt saliedēt un pastiprināt kopējos centienus aizsardzības jomā, tostarp rūpniecībā," teikts rakstā.
"Ar nepacietību gaidām NATO samitu, kas jūlijā notiks Vašingtonā, atzīmējot mūsu Alianses 75. gadadienu. NATO ir veiksmīgi izpildījusi savus uzdevumus, un mūsu apņēmība ir dzelžaina, un NATO 5. pants joprojām ir galīgā drošības garantija. Tomēr mums ir arī jāmācās no pieredzes un jānodrošina taisnīgs miers savām nākamajām paaudzēm, visiem eiropiešiem. "Visi par vienu un viens par visiem" ir princips, pateicoties kuram mēs esam tur, kur pašlaik, un kurš virzīs mūs nākotnē," teikts raksta nobeigumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
