Kā norādīja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts apbalvojumu likums neparedz valsts apbalvojuma atņemšanu pēc nāves. Valsts apbalvojumu likumā ir noteikts, ka ar ordeņiem un to goda zīmēm arī neapbalvo pēc nāves, izņemot Viestura ordeni.
Ievērojot minēto, Ordeņu kapituls nav tiesīgs lemt par valsts apbalvojumu atņemšanu biedrības "Publiskās atmiņas centrs" iesniegumos minētajām personām, skaidroja Drēģeris.
Ordeņu kapituls 25. martā un 15. aprīlī ir saņēmis biedrības "Publiskās atmiņas centrs" iesniegumus par valsts apbalvojumu atņemšanu Kirhenšteina Ministru kabineta locekļiem par apkaunojošu nodarījumu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ordeņu kapituls atbilstoši Valsts apbalvojumu likumā noteiktajai kārtībai 10. aprīļa sēdē izskatīja saņemtos biedrības iesniegumus.
Jau ziņots, ka biedrības "Publiskās atmiņas centrs" vērsās pie Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula ar aicinājumu pēc nāves atņemt valsts apbalvojumu sešiem Kirhenšteina valdības locekļiem.
Biedrības traktējumā no Valsts apbalvojumu likuma izriet, ka kapituls var pieņemt lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu.
"Vēsturiskas personības kolaborācija jeb sadarbība ar okupācijas režīmu var tikt vērtēta dažādos līmeņos, taču tieša, instrumentāla dalība valsts prettiesiskā inkorporācijā okupētajvalstī neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas līmenis," savu iesniegumu pamatoja biedrība.
"Publiskās atmiņas centrs" norādīja, ka Triju Zvaigžņu ordeņi piešķirti sešiem Augusta Kirhenšteina valdības locekļiem: tieslietu ministram Jurim Pabērzam, satiksmes ministram Jānim Jagaram, izglītības ministram Paulim Lejiņam, sabiedrisko lietu ministram Pēterim Blauam, kā arī pa diviem ordeņiem bija kara ministram Robertam Dambītim un ministru prezidentam Kirhenšteinam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
